Es mācījos pirms daudziem, daudziem gadiem. Iespējams, ka tagad viss ir savādāk.
Toreiz - no rīta 8 sākās mācības, pēcpusdienā prakse, mājās biju tikai vakarā.
Noslodze bija liela, tik daudz kā medskolā es neesmu mācījusies ne bakalauros, ne maģistros ( tas gan citā jomā, ne medicīnā).
Dežūras - kā kuro reizi, citreiz visa maiņa pagājat pļāpājot ar kolēģēm; citreiz gāja kā pa konveijeru, nebija laika pat paēst. Bet tas bija padomjlaikos, tad bērni dzima daudz vairāk.
Pirms kāda laika uznāca iedoma "atjaunoties" profesijā, bet izrādījās, ka tagad vecmātēm ar darbu tā ir, kā ir. Dzimstība daudz zemāka, kadru mainība neliela, jaunajām vecmātēm to darbu nemaz tā nemet pakaļ. Jaunās meitenes te izmācās par valsts naudu un tad laiž prom, pasaulē.
Bet par darbu kā tādu, man ļoti patika. Ja ne materiālie apstākļi, būtu turpinājusi strādāt.
55
