Pamodos šorīt agri, jo augšējais kaimiņš nolēma uzgriezt basus tā kaitinošāk. Bet kā reiz tieši laikā, lai piefiksētu, ka esmu aizmigusi ar joprojām iedegtām svecēm un lampiņām istabā - un varu secināt, ka paranoja, kuras dēļ pērku tikai tādas sveces, kas ir biezos stikla traukos, atmaksājas. Visādi jau var gadīties dzīvē, bet vienīgās sekas man ir tādas, ka istaba dikti smaržo pēc vaniļas (sveces aromāts lielā koncentrācijā diezgan intensīvs).
Tad nu visu izslēdzu, sveces nopūtu, bet tā smarža lika aizvilkties līdz veikalam, lai nopirktu visu, kas vajadzīgs pankūciņām.
Dzeru kapučino un cenšos sacerēt apsveikuma kartiņai tekstu. Gribu sirsnīgi, smieklīgi un ne pārāk klišejiski, bet laikam tādam salikumam nepieciešams kapučino ar "jumtiņu". To varbūt vakarā.