Piepildīt citu vai savus sapņus?

Kāpēc tad nepiepildi savus sapņus?
Es personīgi savus sapņus nevaru piepildīt finansu dēļ, bet tāpat tiecos uz mērķi un lēnā garā šo to bīdu.

Un kas ir Tavs sapnis?

Tu te esi sajaukusi vienā lielā kokteilī filosofiskas pārdomas par dzīvi, biznesu, sapņiem, nogurumu, algām utml.
.
Ja es pareizi atšķetināju tavu dziļo domu, tad tavas problēmas ir sekojošas:
.
1) neadekvāta darba slodze (pārgurums, īss atvaļinājums, pieņemu, ka arī neapmaksātas virsstundas)
2) tev nešķiet, ka tava saņemtā alga atsver tavus laika un enerģijas ieguldījumus
3) tev nešķiet pieņemami, ka tavi dedzīgie priekšnieki sagaida nemirstošu lojalitāti no saviem darbiniekiem
.
Risinājums:
Meklē darbu ar adekvātu darba laiku, tādu, lai pēc plkst 17:00 tu vari doties mājās, skatīties seriālus, un uz pilnu klapi mesties izdzīvot SAVU dzīvi brīvdienās.

Atkarīgs, kāds ir sapnis un kāds ir algotais darbs. Viennozīmīgi, strādājot standarta algotu darbu, tu lielu daļu enerģijas ziedo tam, atlikumi paliek tava sapņa īstenošanai. Tad nu laikam tomēr ir jāizvēlas - vai nu ielikties abos un "eksistēt" vairākus gadus līdz tavs sapnis īstenojas (taču arī tam nav garantiju), vai arī pieiet tam visam vieglu prātu, savu sapni attīstot tikai amatieru līmenī. Nu, vai mainīt darbu uz patīkamāku.

Nu, bet, pagaidi, kas tad liedz piepildiit savus sapnus? Iespeejas, finanses, uzdroshinaashanaas u.c.? Aciimredzot, shefam tas viss ir bijis, taapeec arii vinsh ir tur, kur ir. Uzpriekshu- jebkursh no mums to var!
Bet, ja nevar, tad tur jau arii ir tas suns aprakts)

Tavi priekšnieki arī kaut kad uzsāka tos sapņus piepildīt Tev arī ir iespēja..

Es dzīvoju sev,vīram un bèrnam, mani sapñi tikai saistàs ar viñiem un esmu savà dzīvè darījusi visu iespèjamo,lai piepildītu gimenes vèlmes, citu labà vergot negrasos,lai vińu sapñus piepildítu..

strādājot standarta algotu darbu, tu lielu daļu enerģijas ziedo tam, atlikumi paliek tava sapņa īstenošanai. Tad nu laikam tomēr ir jāizvēlas - vai nu ielikties abos un "eksistēt" vairākus gadus līdz tavs sapnis īstenojas (taču arī tam nav garantiju), vai arī pieiet tam visam vieglu prātu, savu sapni attīstot tikai amatieru līmenī.

Piekrītu! Kad es sapratu, ka strādājot standarta algotu darbu un atpūšoties divas reizes nedēļā, savu sapni nepiepildīšu, sadedzināju visus atkāpšanās tiltus, vienā dienā sakrāmēju koferi un devos prom no Latvijas. Par laimi, risks attaisnojās un tagad savu sapni jau esmu aizskārusi ar pirkstu galiem. Vēl pavisam maz palicis.
Manuprāt, ir jāsaprot savas prioritātes. Ja ir vēlme piepildīt kādu savu sapni, jāsaprot, kas būtu nepieciešams lai to izdarītu, kas jādara, lai šim mērķim pietuvotos. Strādājot vietā, kura nav Tava sapņu darba vieta, un tikai domājot par to, cik ļoti vēlies visu mainīt, Tavi sapņi, diemžēl, nepiepildīsies. Vienmēr kaut ko nāksies upurēt. Var gadīties, ka nāksies nonākt dilemmas priekšā - darbs vai sapnis. Tiesa gan, nereti risks arī attaisnojas. Tev pašai jāsaprot, kas konkrētajā dzīves posmā visvairāk nepieciešams konkrēti Tev. Ne draugiem, ne radiem, ne priekšniekam, bet TEV!

pfff, mans sapnis ir kāpt pa karjeras kāpnēm augšup uz amatu, kuru cierēju un kuru pats nekad nespētu uzbūvēt. Un esmu un droši vien būšu laimīgs būt citu cilvēku sapņu būvētājs, jo tas vienlaikus būvē arī manu sapni. win-win.
Tas taču ir kā uz to skatās, un kas tad ir Tavs sapnis - mērķis.

Es neuzskatu, ka strādāt jau esošā uzņēmumā nozīmē - vergot citu labā vai piepildīt viņu sapņus.
Kā nekā, ja mēs mīlam savu amatu, esam mierā ar atalgojumu, kolēğiem, savu darbu kā tādu, tad tā nav tikai svešu sapņu piepildīšana, bet arī savējo (bet tas strādā tikai tad, ja tev patīk tas, ko dari šajā uzņēmumā)
Nevar visi būt biznesmeņi un arī nevajag!
Ja tev tās piepildījums radīsies tieši no tā, ka cilvēki strādā tevis veidotajā biznesā, tad tiecies uz to, bet tas jau nav tik vienkārši, sākot jau ar to, ka tev ir jābūt orğinālai idejai, starta kapitālam un vispār zināšanām kā tādām biznesa izveidē.
Piemēram, manai omei nav sava biznesa, bet viņa ir nopirkusi akcijas, ne pārak daudz, bet uzņēmums augšupejošs un tagad katru gadu saņem tūkstošus, labi dzīvo, bet strādā gan atsevišķi vēl arī viņa ir apmierināta.
Ar to es gribēju pateikt, ka piepildījumu var atrast arī citādāk, kādam tā būs nauda, kādam palīdzēt cilvēkiem strādājot par ārstu vai vēl kaut ko. Ir jāprot atrast savs zelta vidusceļš, lai būtu prieku sāgādātu gan darbs, gan arī nebūtu jāskaita kapeikas.

pfff, mans sapnis ir kāpt pa karjeras kāpnēm augšup uz amatu, kuru cierēju un kuru pats nekad nespētu uzbūvēt. Un esmu un droši vien būšu laimīgs būt citu cilvēku sapņu būvētājs, jo tas vienlaikus būvē arī manu sapni. win-win.

Pilnībā piekrītu. Autores teksta pamatdoma izklausās šāda - ja tev nav pašam savs bizness, tad savs sapnis ir miris un tiek pildīti tikai citu sapņi, kas ir absurdi. Pat nerunājot par tiem, kuriem dzīvē galvenais ir mierīga ģimenes dzīve, nebūt ne visiem ambicioziem cilvēkiem savs bizness ir kvēlākā vēlme un pašrealizācijas iespēja. Man arī ir karjeras sapņi, un es tiecos tos realizēt, bet nekad neesmu vēlējusies savu biznesu, uzņēmumu, jo nebūtu ne mazākās intereses ar to noņemties.

Jā, ko tad teikt visiem ārstiem, inženieriem un tamlīdzīgiem augsti izglītotiem speciālistiem? Lielākai daļai no viņiem nekad nebūs sava biznesa, vai tas atceļ jebkādus sapņus un iespēju uz piepildītu dzīvi?

Nē, par katra cilvēka sapni neuzskatu savu biznesu.
Arī mans sapnis nav izteikts bizness, nu vismaz ne tā vadīšana, bet gan ienākumi no biznesa. Lai man nav katru dienu jāceļas un jāiet uz darbu un jāatsēž tur 8h. Bet lai varu pamosties un iet un darīt to, ko sirds vēlas. Lai esmu brīva - gan finanšu ziņā, gan izvēles ziņā, ko vēlos darīt tajā dienā.

kad lai piepildu savējos? Kad lai dzīvoju ES? Brīvdienās, kad no bezspēka vienkārši noguļi vai tajā 2nedēļu atvaļinājumā?

vienu dzīvē es esmu iemācījusies, ka, lai kaut ko sasniegtu, lai kaut ko piepildītu ir smagi jāstrādā. Kad sāku attīstīt savu biznesa ideju, es strādāju, studēju un vēl piedalījos nordea biznesa skolā, pie sava produkta strādāju pēc darba līdz pusnaktij, jā biju pārgurusi un biju pārpildīta ar gandarījumu, kad darbs nesa reālus rezultātus.
vai tas ir risinājums, protams, ka nē, bet, lai mazliet atspertos un iekustinātu lietas, tas bija nepieciešams, cieta visi - ģimene, draugi arī veselība, ir jājūt tā robeža. bet filozofējot nekas nemainīsies, ja gribi kaut ko mainīt - dari.

Es gribu piepildīt citu cilvēku sapņus, tajā pašā laikā gūstot arī labumu no tā pati. Man patīk palīdzēt, pašas sapņi nav nekad bijuši ļoti svarīgi, ja es spēju palīdzēt citiem.

Lai man nav katru dienu jāceļas un jāiet uz darbu un jāatsēž tur 8h. Bet lai varu pamosties un iet un darīt to, ko sirds vēlas. Lai esmu brīva - gan finanšu ziņā, gan izvēles ziņā, ko vēlos darīt tajā dienā.

izklausās, ka tavs sapnis ir vienkārši nestrādāt, bet dzīvot pārticībā. Nu ko, meklē sev tādu vīrieti.
Ja pati nezini ko gribi, tad nu nekā. Sapņo tālāk.