Pazīstu vienu tādu meiteni. Regulāri saņem dāvanas, regulāri ietusē ta ar vienu, ta ar citu, telefons viņai neklusē..
Uzvedība..nu..brīva? Nezinu ko viņa tur pretī dod, vai nedod, bet pieeja apmēram tāda:
-Gribu suši! Nē, negribu es uz turieni, es gribu uz suši restorānu, davai aizejam! Ko nevari? Aj, nē, ja tu mani nevari aizvest suši paēst! Nu labi, davai rītā sazvanīsimies!
-Oj kāda kleitiņa, re! Gribu sev tādu! Man draudenei draugs tadu nopirka, tīīīīīk forša, es arī tādu gribu, tikai šitādā krāsā! Oj kādas kurpes!..arī tadas gribu! Nu un, ka viņas 180 eur maksā! Labiem apaviem ir dārgi jāmaksā! Es sev sakrāšu un nopirkšu tādas vēlāk, pēc kāda pusgada..Tīīīk smukas, man baigi patīk!!!
-Oj es arī gribu uz Kanāriju salām! Tik superīgi! Re, visi brauc! Es arī tur gribētu būt. Žēl, ka man tagad nav atvaļinājums, bet es varētu paņemt atvaļinājumu un aizbraukt, bet naudas nav..A davai braucam kopā? Aizved mani uz Kanāriju salām! Davai nākammēnes! Nevari aizvest? Nu davai pēc 2 mēnešiem! Nē, negribu es uz Ēģipti! Tur nekā nav ko redzēt, vot uz Kanāriju salām...jā, gribūūūū, tur tik superīgi...!!! Āaaa...
-Oj kāds gredzentiņš, es arī gribu tādu, nē, savādāku! Ejam, paskatīsimies! Es gribu paskatīties! Re, šitāds man patīk! Un šitais! Pārdevēj, parādiet! Redzi, cik forši izskatās!? Jā, gribu, gribu, gribu!...Nu labi, ejam, Ejam paēst suši! Nē, uz Makdonaldu negribu, nē, negribu uz parasto, uz suši gribu! Nu labi, nopērc man limonādi, rītā uz suši aiziesim!.../ātri vien saņem arī to kāroto gredzentiņu un suši ikdienā un Kanāriju salas un vēl viskautko.../