Man ar draugu arī vakar bija nopietna saruna. Vakar laikam nopietno sarunu vakars.
Satiekamies jau gadu, bet pārsvarā pa vīkendiem, es ieminējos, ka mēs varētu sākt dzīvot kopā, viņš pateica, ka šobrīd viņam ir ērti tā, kā ir.
Man gan tā nav ērti, jo gribu ģimeni un bērnus, gribu vakaros būt kopā ar otru cilvēku, dalīt ikdienu. Bet viņam prātā darbs un ballītes.
Viņš gan ir 2 gadus jaunāks, bet man nelikās, ka tā būs tāda starpība. Pie nekāda kopsaucēja gan nenonācām, jo nav jau pareizi likt otram mainīties. Bet es kkā esmu izaugusi no tiem ballīšu periodiem, bišķi paballēt jau var, bet, ja tas ir vienīgais, ko darām kopā, tad tas ir tā dīvaini.