Takša kucēns

Harmony, ņemot vērā, ka redzams ka ļoti nopietni pieej suņukiem, man tāds neliels jautājums - kādas ir tavas domas par suņu kastrēšanu/sterilizēšanu? Man ir suns ar ciltsrakstiem, bet izstādēm zobu dēļ nederēja (godīgi sakot, nekad nebija pat doma vedāt pa izstādēm), arī pārot nedomāju. Vai šajā situācijā būtu man viņš jākastrē?
Man nākas dzirdēt visdažādākos viedokļus no cilvēkiem visapkārt, bet neviens no viņiem nav ne audzētājs, ne vetārsts (pat no vetārstiem dzirdēti dažādi viedokļi).
Man šis ir pirmais suns un tādēļ audzināšanā esmu pieļāvusi dažādas kļūdas.

Pie reizes ar savu jautājumu, pacelšu diskusiju, lai labi saimnieki atrodas :D

givenchy, noteikti nekastrēt. Es esmu pret un diezgan kategoriski. Ar kastrāciju ir saistītas ļoti daudz problēmas, kastrācija izjauc suņa hormonālo līmeni, paaugstina risku dažādiem audzējiem, risks kastrācijai ir krietni lielāks, kā labums no tās. Atbildīgiem saimniekiem suņi arī neskrien apkārt pa pilsētu un nekontrolēti nevairojas, tā kā arī risks par nevēlamiem pēcnācējiem atkrīt. Kastrēt vajadzētu tikai medicīnisku iemeslu dēļ, nevis tāpat vien, nekad envar zināt kādas problēmas radīsies tieši kastrācijas dēļ. Draudzenei rotveilers nomira 4 gadu vecuma ar limfomu, kura kā reiz ir viena no tām vēža formām, kuras risks krietni palielinās pēc kastrēšanas. Ja ir kaut kāds risks, ka suns nevēlami sapārosies, tad labāk veikt tiešām sterilizāciju - vienkārši nosiet sēklvadus, viss paliek vietā, veic savu funkciju, bet pat gadījumā, ja kaut kur aizskrien un atrod ar ko sapāroties, seku nebūs. Kucītēm nezinu vai pie mums to veic( droši vien kurā aktrā klīnikā neveic, bet noteikti ir atrodams kāds, kas to var izdarīt), bet citur ir opcijas izoperēt tikai dzemdi, atstājot olnīcas, hormoni turpina veidoties, netiek izjaukts hormonālais balanss, bet nav meklēšanās tās tiešajā izpratnē ar asiņošanu, nav arī riska nevēlamiem kucēniem un piometrai. Olnīcas gan turpina funkcionēt, kā tām normāli būtu jāfunkcionē un ar urīnu joprojām tiek izdalīti feromoni un viņa suņiem joprojām ir interesanta šajā laikā. Neesmu interesējusies vai Latvijā, ko tādu dara, apspriežu šādu domu, jo viena no manām sunēm vairs mamma nebūs, citai pēc pusotra gada paredzēts pēdējais metiens, bet vēl neesmu izlēmusi vai gribu, ko šajā sakarā mainīt vai atstāt, kā ir. Man nešķiet morāli pareizi sagriezt pilnīgi veselu suni tāpēc vien, ka man būtu ērtāk, ja reizi pusgadā viņa nepiepilinātu visu māju ar asinīm un lai man nebūtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, ejot pastaigās.
Es vispār esmu par visu dabīgu šajā ziņā, jo mazāk ķīmijas, jo labāk. Atblusoju tikai tad, ja redzu blusas, nevis profilakses pēc, profilaksei var izmantot dabīgus līdzekļus, lavandas eļļu, piemēram, attārpoju tikai, ja to vajag, nesu fēces uz laborotoriju un pārbaudu vai vispār ir ko indēt, pirms es suni sabaroju ar indi, kompleksās vakcīnas tikai līdz 2 gadu vecumam, tālāk tikai likumā noteikto trakumsērgu, kaut faktiski, viņi visticamāk ir imūni uz visu mūžu pēc pirmajām divām potēm kucēna vecumā, bet tā kā mēs ejam uz izstādēm, kur ir daudz suņi, neriskēju un vakcinēju līdz tiem 2 gadiem arī pret vīrusiem. Un baroju dabīgi, sausās barības manās mājas nav, kucēni ir vienīgie, kuri pa retam dabū pagaršot sauso barību un kādu konservu, lai jaunajiem saimniekiem nav problēmu ar to, ka kucēns nesaprot, ka šīs lietas būtu jāēd.

Harmony, liels paldies par informāciju. Vismaz tagad man ir pārliecība, ka savam sunim nedaru pāri.
Sauso barību savam sunim arī nedodu. Konservus gan, bet tas ir tādēļ, ka tas ir ērtāk (izvēlējos tādus, kur vairāk kā 70% ir gaļa). Ja ir laiks, tad izvēlos doties uz tirgu pēc lielopu gaļas.
Ja pamanu, ka ir blusas, tad uzreiz ielieku pašu suni vannā, izmazgāju ar šampūnu, un ielieku mazgāties suņa segu uz kuras guļ. Pagaidām tā ir izdevies izvairīties no blusām.

Brālis un māsas mājas jau atradušas, šis vienīgais bez, varbūt šovakar te ieskatās kāda takšu mīle. Šodien tika sapotēts, ielikts čips, tagad tikai jāsagaida kluba komisija un viņš būs gatavs braukt mājās. Ļoti mīļš sunītis, rokās paņemts burtiski izkūst!