Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vajadzīgi padomi..

 
Reitings 71
Reģ: 27.05.2015
Sveiki, mēs ar vīru esam nonākuši nesaskaņās... Vīrs devies peļņā uz ārzemēm un no attāluma plēšamies kā suns ar kaķi...Tātad izskaidrošu 2 versijas, manu un vīra, vēlamies saprast ko abi daram nepareizi un ko derētu darīt, lai situācija mainītos!
Mana versija: Tātad mēnesi atpakaļ vīrs devās uz ārzemēm, es ar diviem bērniem esmu palikusi šeit, nestrādāju... Vīram ir tāds darba grafiks, ka mājās pārrodas vēlu man ir jau 21:00 un skaipā sanāk sazināties samērā maz... Tiklīdz mēs sazvanamies, es viņu redzu, bet pārsvarā viņš sarunājas ar cilvēkiem, kas atrodas tur blakus. Kad sāku pārmest, ka vēlos lai runā tikai ar mani, jo taču piezvanījis ir man, viņš sāk bļaut un saka, ka es nerunājot, bet kāda man interese runāt, ja viņš manī neklausās? Pēc manām domām sanāk tā: ja es esmu piezvanījis, redzēji mani i ar to pietiek. Pēc tam necik neparunājoties, viņš saka, ka iet gulēt jo uz darbu. Es saprotu ka viņš ir darba cilvēks, bet vai tad man uzmanība nav jāvelta? Es uzskatu, ka viņš izvēlējās tālo ceļu no mums, tātad viņam ir jāsaprot, ka bez darba ir arī ģimene... Man ir nereāls trūkums pēc vīra, to arī viņam saku, bet izrunāties mēs nekad neesam spējuši, jo viņs nekad nespēj atzīt savu vainu... Turklāt kad viņam ir brīvdienas, viņs ar draugiem dodas gan uz jūru, gan pastaigās, es turpretī šeit Latvijā redzu savu puvušo ciemu... Aizbraukt man nav kur... Es sāku dusmoties, par to, ka laiks ir paskrējis un mēs nespējam kontaktēties un tad viņš sāk stresot un saka, ka neies gulēt kaut visu nakti, jo man nepietiekot, ka viņš to stundiņu iziet skaipā...
Bet ir viens viens bet pagātnē, kad viņš bija aizbraucis uz ārzemēm iepriekš, viņš tur pavadīja laiku ar citu meiteni, es viņam to piedevu. Tagad viņš man sola, ka tā nebūs, man nav par ko uztraukties utt., taču es vienmēr baidos, jo apkārt ir cilvēki kas pamāca, kas sakūda un mēģina pavilkt, tāpēc sēžu katru brīdi domājot, ka tik viņš kaut kur neaiziet. Sakiet vai man ir pamats uztraukties?
Vīra versija ir šāda: Es mājās sēžu nestrādāju, nezinu kas tas ir, kad no darba atbrauc vēlu un vēl ēst jātaisa un gŗibās gulēt... Es tikai pārmetu, sakot ka viss ir slikti utt... Tas neesot normāli no manas puses....
-- Bet vaitad ir kļūdas tikai manī? Vai tad sēdēt mājās audzināt bērnus ir viegls darbs? Un iepriekš pirms brauciena, viņš pus gadu sēdēja mājās kopā ar mani, pavadīja laiku pie datora... Kas tad tos mājas darbus darīja?
Vai arī es vnk morāli jūdzos mājas nost, nevaru atrast sev laiku un nodarbi, jo visu laiku jādomā ko vīrs tur dara un vai nebūs kāds sānsolis... 4 sienas brūk jau virsū.
Un tagad ir tā, ka vienkārši pārminot pāris vārdus sākas strīds, un beidzas ar tādiem apvainojumiem: "Es nezināju, ka tu tāda būsi"... Kāda? Cits vīrietis priecātos, ka sieva uztraucas, ka vēlas to tuvību vislaik un vienmēr...
Ja Jums kaut kas nav skaidrs, droši uzdodiet jautājumus, jo galva ir putrā un nevaru garo dzīvi izstāstīt vienā teikumā! :-)
Ceru, ka ir kāds risinājums...
Paldies.
17.10.2016 21:24 |
 
Reitings 500
Reģ: 03.03.2014
Cits priecātos par to un cits par to.. Visi nav vienādi, tev jāzina, kas tavam vīram patiktu nevis citiem. Tāpat tavam vīram jāprotas, ja jau viņš jau ir vīrs.
Vai šis viss ir tev tikko uzkritis? Pirms krāpšanas vai bērnu taisīšanas nebija kaut kas, kas traucēja līdz galam uzticēties?
17.10.2016 21:32 |
 
Reitings 71
Reģ: 27.05.2015
miamo.
Pirms krāpšanas bija 1 bērns. Pēc,- parādījās otrs!
Es zinu, kas manam vīram patīk - sekss! :D Bet nevaru viņam tagad to sniegt :D
Pēc Jūsu viedokļa saprotu, ka ja jau vecis strādā, tad sievai un bērniem vairs uzmanība nav vajadzīga?
17.10.2016 21:36 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Bāc... Kāpēc katru vakaru sazvanīties, ja ne vienam ne otram nav vēlmes runāt (sieva klusē, jo apkārt cilvēku bars, vīrs runā ar cilvēku baru, jo sieva klusē)?
17.10.2016 21:41 |
 
Reitings 71
Reģ: 27.05.2015
Bāc... Kāpēc katru vakaru sazvanīties, ja ne vienam ne otram nav vēlmes runāt (sieva klusē, jo apkārt cilvēku bars, vīrs runā ar cilvēku baru, jo sieva klusē)?
Varbūt jau iepriekš rakstīju, ka man ir tāda vēlme, bet nevaru jau neko pateikt, ja viņš sarunājas ar citiem un mani nedzird...
Un arī rakstīju, ka trūkst...
Prasīju ieteikumus šādai situācijai, bet neko citu kā jaunus pārmetumus nevar saņemt! :-D:-D:-D
Cik cilvēku tik viedokļu...
17.10.2016 21:50 |
 
Reitings 71
Reģ: 27.05.2015
...
17.10.2016 21:50 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Vai pirms tam, kad viņš aizbrauca, viss bija kārtībā?
Un jā, lai gan es cilvēcīgi saprotu, ka sāpīgi sēdēt sūnuciemā, kamēr otrs iet ar draugiem uz pludmali, bet nu... izgāzt to rūgtumu uz otru gan nav īsti godīgi.
Nu neizskatas jums abiem tā situācija baigi cerīga. Ko darīt - nezinu. Visjēdzīgākais būtu salikt bernus čemodānā un pārcelties pie vīra, bet cik reāli to noorganizēt?
17.10.2016 21:54 |
 
Reitings 1071
Reģ: 22.07.2014
Cik bērniem gadu?
17.10.2016 22:08 |
 
Reitings 1832
Reģ: 27.12.2012
Viņš arī ir cilvēks un viņam arī ir jādzīvo! Un, tici man, ir ļooooti grūti būt projām no visiem, daudz un smagi strādāt un nākt mājās skaipoties, ir jāiet atpūsties un arī izklaidēties. Nav laba neviena galējība, un tai skaitā nav labi prasīt visu trūkstošo uzmanību vienā vakarā.
Mans ieteikums Tev (jo vīru neizmainīsi, kaut pušu pārplēsīsies) - centies mazliet sevi ierobežot un zvani viņam retāk, sniedz viņam atbalstu, jo arī viņam būt projām ir grūti, nevis pārmet, ka viņš cenšas dzīvot tur, ne tikai eksistēt.
Vai arī es vnk morāli jūdzos mājas nost, nevaru atrast sev laiku un nodarbi, jo visu laiku jādomā ko vīrs tur dara un vai nebūs kāds sānsolis... 4 sienas brūk jau virsū.

Un otra atbilde ir šeit. Pasaule pie tevis nenāks, un pasaule tevi nepažēlos. Tev pašai ir jāiet un jādara, jāmeklē iespējas, jo nekas nesākas pats no sevis. Arī mazajos ciemos ir iespējas, ja ir to īstenotāji. Domā, dari un virzies. Tu šeit netiec galā ar sevi, nevis ar vīru un ar to tev arī ir jāsāk.
Ja gaidi no Cosmo brīnumlīdzekļus attiecību uzlabošanai, tādu nebūs, jo vienkārši šādu līdzekļu nav. Ja gaidi, gan kāds paglaudīs pa spalvai un pateiks, ka Tevī problēmas nav, arī tā nenotiks, jo problēma jau ir tam cilvēkam, kas streso, besās un psiho, nevis otram, un pašam ar sevi arī vien būs jātiek galā, lai kā nepatiktu paskatīties tai problēmai acīs!
17.10.2016 22:09 |
 
Reitings 4083
Reģ: 22.11.2013
izskatās, ka vīram jaunā dzīve svešumā ir varen labi iepatikusies un parādījusies, tā teikt, otrā elpa. nu negrib viņš īsti ar tevi kontaktēties. varbūt pārvari sevi un kādu laiku nezvani, paskaties kā būs. ja ne.. tad nu jāmeklē tālāki risinājumi. ar varu jau mīļš nebūsi.
17.10.2016 22:11 |
 
Reitings 4083
Reģ: 22.11.2013
paturpināšu savu kometāru.
varbūt arī patreiz viņš vienkārši grib mazliet no visa atiet? Pati rakstiji, ka pirms tam pus gadu sēdēja mājās. tagad ir jauns darbs, jauni draugi, jauna valsts..
17.10.2016 22:13 |
 
Reitings 1071
Reģ: 22.07.2014
Varbūt vari atrast sev darbiņu (piem., pusslodzi), ja bērni iet dārziņā - būs jauna vide un labāka oma.
Zvani vīram, bet ne katru dienu - ļauj sailgoties!
17.10.2016 22:14 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Es uzskatu, ka vīram vajadzētu prasties to neilgo laika posmiņu veltīt savai sieviņai.. pat ja tas ir tikai virtuāli. Varbūt ir tiešām dienas laikā šis tas noticis, ar ko sieva vēlas padalīties bez liecinieku klātbūtnes.
Tas jau tā ir liels slogs sievietei.. atstāt uz ilgāku laiciņu vienu ar diviem bērniem... bez vīrieša palīdzīgā pleca mājās..
Jums vajag vienoties par kaut kādu kompromisu.. piemēram.. ar draugiem viņš sestdienā dodas pastaigā, bet viss vakars tiek veltīts 2. pusītei.. un vispār.. arī ar bērniņiem viņam nenāktu par ļaunu kaut caur kameru komunicēt..
17.10.2016 22:17 |
 
Reitings 503
Reģ: 30.10.2014
Es neticu attiecībām no attāluma. Ja bērni līdz skolas vecumam, brauktu līdzi, ja jau lieli un pieraduši pie skolām un svarīgi palikt, tad Āmen.
Risinājums - nulle.
Bet tas tikai mans viedoklis.
Vienīgi ja viens vai otrs pārceļās.
17.10.2016 22:52 |
 
Reitings 525
Reģ: 05.01.2016
Tev vajag atrast nodarbi. Lai nav tā, ka tikai sēdi mājās un sadomājis kko.
Nav smuki no viņa puses tik maz laika jums veltīt. Saprotu no kurienes Tev tās domas rodas, bet tev arī vīrs jāsaprot- viņam tur vienam arī neiet viegli. Gan jau rukā ilgas stundas un tad vakarā Tu tāda sabozusies, nerunīga Skype pretī sēdi. Gan jau tāds negatīvisms no Tavas puses arī uzdod pa nerviem. Viņš taču ģimenes labā tur aizbrauca? Lai jums visiem finansiāli labāk klājas?
17.10.2016 23:18 |
 
Reitings 674
Reģ: 21.12.2015
Es šādu situāciju redzēju savos vecākos un teikšu, ka nebija tā patīkamākā. Bija ļoti lieli pārdzīvojumi un pārmetumi 4 gadu garumā.
Tēvs aizbrauca peļņā uz ārzemēm, lai pēc tam varētu sākt savu biznesiņu Latvijā.
Mamma palika ar mums (2 meitas - tīnes), kas nudien nebija vieglākais vecuma periods, lai vienai tiktu galā. Viņi arī rējās kā suns ar kaķi (brīžiem pat likās, ka suns ar kaķi labāk sadzīvo kā viņi viens ar otru). Situācija jau bija nonākusi tik tālu, ka bija doma par šķiršanos, jo mammai šeit bija parādījies pielūdzējs un tēvs arī nebija nekāds svētais (lai arī cik skumji tas nebūtu).
Taču laikā, kad mēs visas aizlidojām pie viņa ciemos viss izmainījās un es pat nezinu (un nekad nezināšu), kas bija tas, kas viņiem izmainīja lēmumu palikt kopā savā ģimenē. Varbūt arī tas, ka mēs beidzot bijām atkal kopā visi.
Pēc tiem šausmīgajiem pārdzīvojumiem tēvs vēl mazliet pastrādāja ārzemēs un tad atbrauca atpakaļ uz Latviju un tagad darbojas savā uzņēmumā un kopā ar mammu ceļo pa pasauli :)
Ieteikums autorei: neviens neteica, ka būs viegli, bet priekš labākas dzīves nepieciešama pacietība un vissvarīgākais - uzticība. Seko meiteņu ieteikumiem - neuzmācies tik ļoti, lai viņš sailgojas un pats tev piezvanīs. Velti to brīvo laiku sev un bērniem, un tad arī viss nokārtosies.
18.10.2016 09:33 |
 
10 gadi
Reitings 591
Reģ: 29.01.2009
Hm, man primāri aizdomīgi liekas, kāpēc darbs ir līdz 21.00.. tā ir kāda pēcpusdienas maiņa? Ja jā, tad kāpēc nesazinaties rīta pusē. Tik ilgas stundas strādāt nav normāli, es neesmu redzējusi nevienas ārzemes, kur cilvēki tiek tik garas stundas nodarbināti.. (ja jau saka, ka agri jāceļas) Manas aizdomas - tiešām ir kāda blakusnodarbe. Un viss pārējais jau ir tikai atrunas.
Kas tā par "skautu" dzīvesvietu, kur miljons cilvēki vienā telpā uzturas? Saki, lai īrē savu dzīvesvietu, kautvai atsevišķu istabiņu. Koju apstākļos loģiski, ka nevar normāli parunāt. Varbūt arī vecim kauns no citiem večiem, ka viņam sieva katru dienu zvana utt.
Pasaki, ka gribi aizbraukt ciemos, paskaties, ko tad teiks..

Es zinu, kas manam vīram patīk - sekss! Bet nevaru viņam tagad to sniegt

šis neizklausās diezcik intelektuāli. jā, visiem patīk, bet ir jābūt savstapējai sapratnei, pievilkšanās spēkam. un galu galā, ja jau aizbrauca pelnīt naudu, tad lai izliek savu enerģiju kur citur...
18.10.2016 10:00 |
 
Reitings 231
Reģ: 26.05.2015
Manuprāt, tev ir jāatrod nodarbe...jābūt pašpietiekamai (?), jo visu laiku domāt - a kā viņam tur??? a davaika uzzvanīšu katru vakaru??? - slimi. Ja pret mani tā izturētos - ātri vien aizmuktu.
Domāju, ka problēma atrisinātos pati no sevis, ja tev būtu ko darīt...un nekas, ka bērni - arī kopā var ar viņiem. Savukārt, viņam racionāli (jo šķiet, ka tev ar šo ir tā pašvakāk) - izskaidro, ka nejūties Ok, ka viņš sarunājas ar visiem citiem blakus. Vienojaties, ka reizi x dienās (nevis katru) veltīsiet laiku viens otram, lai pastāstītu jaunumus, būs vairāk tematu, jo pa 24h nekas daudz jau nenotiek (darbs-mājas).
Un, ja tev nepatīk sēdēt savā sūnu ciemā, kamēr viņš pa pludmali - nu nesēdi un negaidi maģiskos 21:00.
18.10.2016 10:18 |
 
Reitings 1598
Reģ: 12.10.2010
protams nav tā, ka tikai viens vainīgs, bet man rodas iespaids, ka tu zāģē vīru un tas varētu būt arī iemesls, kāpēc viņam negribas komunicēt. viens ir skaidrs, vīriešus sievietēs piesaista vieglums un dzīvesprieks, protams, nav viegli, bet tā jau finanses ir uz viņa kakla, dabrs, liela atbildība un uz tava bērni. ja abi censtos lietas nedramatizēt un uztvert vieglāk, tad šo posmu būtu vieglāk pārvarēt abiem - caur dzīvesprieku.
kas attiecas uz neuzticību, nu, ja tu nespēj uzticēties vīrietim, tad pamatā veiksmīgas attiecības nevar būt veiksmīgas, tie jau ir tavi tarakāni ar kuriem tev jātiek galā, vai arī tad laid to vīrieti vaļā, ja savādāk nevari.
18.10.2016 11:11 |
 
Reitings 202
Reģ: 22.03.2015
Bloom autore minēja 21:00 pēc Latvijas laika. Ja tā ir Anglija, tas ir 19:00- ļoti normāls laiks pārnākšanai no darba, ierēķini vēl ceļu uz mājām, ieskriešanu veikalā. Es gan esmu redzējusi daudzus, kas strādā garas stundas (līdz pat 60 stundām nedēļā), jo grib pēc iespējas vairāk un ātrāk iekrāt.
Par tēmu- esmu bijusi šķirta no vīra dažādās valstīs. Un mums pat nebija vienmēr iespēja sazvanīties. Vienīgā noruna,kas mums bija bija obligāti vismaz reizi dienā uzrakstīt kautko, lai zinātu, ka viss ir kārtībā. Pārdzīvojām to periodu, šķiršanās ne prātā nebija.
Bet- pirmkārt es viņam pilnībā uzticējos. Lai arī ilgojos ļoti, vienmēr paturēju prātā, ka viņam arī tur ir grūti un viņš to dara mūsu dēļ.
Otkārt- viņš pie izdevības vienmēr centās piezvanīt. Ne tik daudz mūsu dēļ, bet bērna dēļ. Jo pieaudzis cilvēks, tomēr var pielietot veselo saprātu un piedomāt pie tā, ka tas ir vienkārši smagāks periods, ko jāpārdzīvo un pievaldīt emocijas, bet bērnam ir svarīgi dzirdēt tēvu. Ja tev ir divi bērni-pieļauju,ka vismaz vecākais ir saprātīgā vecumā un viņam taču tēvs pietrūkst.
Vai Jums tiešām nav iespēja pabūt kopā ārzemēs? Mēs pie pirmās izdevības nokārtojām manu atbraukšanu. Dzīvoklis bija mazs un neērts un protams nebija viegli, bet bijām atkal kopā vismaz.
Viņš plāno palikt tur ilgu laiku vai tikai neilgu?
18.10.2016 11:22 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Kapec nestrada? Kaut mainu darbu? Tev vnk parak daudz briva laika mulkibam.
18.10.2016 11:33 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits