Ātri apnīk!

Atsevišķu indivīdu komentāri, kuri piesārņo foruma gaisotni.

'Bieži vien apnīk darbā bezdarbība - visi darbi izdarīti,tad nu sēdi atlikušo laiku un domā kā sevi izklaidēt!
Apnīk ilgstoša iepirkšanās.
Apnīk klausīties citu klačas (piespiedu kārtā,ja nākas sēdēt pie viena galda vai atrasties vienā telpā, sab.transportā)

Pēdējā laikā viss ātri apnīk. Nespēju ilgstoši darīt vienu darbu. Piemēram, grāmatu lasīšana - es vēlos lasīt, mani interesē, bet apnīk, pēc pāris lpp, nespēju vairs koncentrēties.

Ātri apnīk garlaicīgi mājas darbi, apnīk garlaicīgi, gari stāsti no citiem cilvēkiem, apnīk arī ikdienā dumji cilvēki.

Man pēdējā laikā ātri apnīk cilvēki kas runā vienu un to pašu, arī runāšanas pēc, un jā, ja jāuzturas tādā sabiedrībā es neesmu diezko atvērts cilvēks tad.
Viena un tā pati rutīna arī.

stundām runāt pa telefonu ir mans ļaunākais murgs. Es tā jau retu reizi paceļu, parasti uzrakstu sms, ka nevaru runāt, lai atraksta :-D Vai vienmēr, kad saruna ir ilgāka par kādām 2 minūtēm, saku, ka esmu aizņemta un "vēlāk sazvanamies" :-D

Man pašai arī vēl tas, ko ToBeinspired raksta, jo pēdējā laikā sanāk sastapt cilvēkus, kuri 15 reizes var vienu un to pašu stāstīt.

Man apnīk ēst vienu un to pašu vai no vieniem un tiem pašiem produktiem gatavotu ēdienu. Un apnīk nākt un braukt mājās pa vienu un to pašu ceļu. Draugs bieži vien uzmet man savu tu esi dīvaina skatienu, kad saku, lai brauc pa citu ceļu, jo man šis ir apnicis :D Bet man patiešām apnīk. Apnīk braukt ar vienu un to pašu trojejbusu braukt, tad meklēju kkādus mistiskus maršrutus, vai izkāpju citā pieturā, eju pa cita ceļa pusi nekā parasti un tā

Kaitina ilgi braukt ar transportu, ja vēl visur luksaforā sarkanās gaismas. :-D kā iedomājos, tā tirpas pārskrien pāri

Apnīk, ka no sākuma pieķeros no sirds vienai izklaidei-hobijam, iesāku to darīt, sapērku visādas vajadzīgās lietas, un pēc neilga laika, pāris dienām mani tas vairs nesaista, negribu to darīt u.t.t
Vai arī tas, ka bieži vien apņemos izdarīt tik daudz, saplānoju visu savu laiku, un esmu izdomājusi izdarīt tik daudz dažādu, lietu, ka beigās reāli neko vispār neizdaru, jo atbraucot mājās, pēc darba, iekrītu gultā, un enerģija pazūd. :-/
Runājot par cilvēkiem, man ir brīži-dienas-nedēļas un pat mēneši, kad es jūtu ka man ir apnikuši apkārtējie zināmie cilvēki, draugi, paziņas, ka vnk gribas pazust, un kādu laiku pārtraukt kontaktu.
Tuvākās meitenes, ar piem., vienu kuru kontakts jau teju ir pāri 10 gadiem, mums turās tā pat, bet ir pat tādi gadījumi, ka citrreiz mēnešiem nesatiekamies, nerunājam u.t.t viņa zin, ja es pazūdu, tad nav jāuztraucas, jo pēc kāda laika es atgriežos. :-)

Ak šī apnicīgā garlaicīgā dzīve :-D

Cilvēki.

Man salīdzinoši ātri apnīk mans darbs. Vienalga cik labs vai slikts būtu, vienalga cik aktīvs un daudzveidīgs. Divi gadi un ir d***ā (atvainojos)
Un tad ilgi mokos, kamēr atkal k.ko mainu.
Tas man gan patīk, gan nepatīk. Patīk, jo jūtu k.kādu kustību, pārmaiņas. Nepatīk, jo nav stabilitātes un visu laiku k.kas dīda iekšā. Grūti tā dzīvot. 8-)

Ā, man apnīk ēst. Ēdieni un pats process kā tāds. Zinu. Skan dīvaini.

Man varbūt ne tieši apnīk,bet vairāk gan krīt uz nerviem:-D, cilvēki kas, sūdzas cik viņiem grūti un uzskata par pasaules cietējiem. Kad entās reizes ir jāatkārto vienu un to pašu ,bet tāpat nav skaidrs. Maksājot pie kases, tracina ja pārāk tuvu aiz muguras stāv, šķiet ka lūr cik makĀ ir, vai kad ar karti maksāju, stāv bez maz vai blakus:-D, vrr rrrr. (e):-D

Mani kaitina cilvēki,kuri sabiedriskajā transportā/veikalā pie kases piespiežas ļoooti tuvu,kaut apkārt viss brīvs..Neizprotu

Man patīk pačīkstēšana zināmās dozās, bet, ja tā pamatīgi ieilgst, tad tas sāk pat kaitināt. Apnīk rakstīt garas atskaites, kuras varētu verbāli izrunāt piecās minūtēs.

Ak, jā - super lēna satiksme mani var pārvērst biedējošā briesmonī, tieši dēł apnikuma.

Līdzīgi Ausmai, nesaprotu kāpēc sveši cilvēki pārāk tuvu nāk klāt, ja vietas pietiek.
Kad nebija mašīnas, besīja ilgi sabiedriskajā braukt.
Reizēm apnīk, ka kāds grib ilgi pa telefonu runāt.

Paulalala, viens no variantiem, ka kabatzaglis.