Jau divus mēnešus esmu attiecībās ar puisi. Viņš ir ļoti labsirdīgs, iejūtīgs, pieklājīgs, ļoti, ļoti mīļs, viss kā vajag, man pašai viņš arī ļoti patīk. Bet reizēm uzrodas tāda jocīga sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Viņš ir diezgan ieturēts, visi viņa pieskārieni un skūpsti ir ļoti mīļi, taču pietrūkst tās kaisles, no kuras mestos zosāda un zem kājām zeme pazustu. Zinu, ka arī es viņam patīku, ļoti bieži grib mani satikt, taču randiņi parast ir kafejnīcas/kino/pastaigas, respektīvi, mēs ļoti reti esam divatā, un arī tad man pietrūkst sajūtas, ka viņš mani tiešām grib un iekāro. Parasti es esmu tā, kura kaut ko sāk, vai nu noskūpsta, vai apskauj, viņš, protams, atbild, taču brīžiem liekas, ka es to daru pārāk daudz. Puisis vienkārši tāds ir, pie tam viņš ir arī diezgan kautrīgs un kluss. Savukārt man prasās to fizisko kontaktu, tās emocijas, kas zemi sašūpotu.
Taureņi ir un jūtas arī ir, man ļoti patīk ar viņu pavadīt laiku, patīk viņā gandrīz viss, taču brīžiem es iedomājos, ja jau pašā attiecību sākumā ir šī sajūta, vai vēlāk nepaliks vēl sliktāk. Es negribētu šķirties, bet vai vispār ir iespējams dabūt kaisli no cilvēka, kas nav tendets uz to, kas pēc dabas nemaz nav kaislīgs un viņam to neprasās?
27
