Sveikiņi. Esam nonākuši tādās grūtībās kā pusaudža audzināšanā, konkrētāk pusaudzes.
Tātad mana māsa 12 g.v. (dec būs 13) pēdējā pusgada laikā ir vienkārši nekontrolējama: sēž pie datora/telefona, ārā iet kad grib un pārnāk cikos grib, skolai sākoties jau šomēnes ir redzami kritumi - parādījās vismaz 4 priekšmetos nesekmība, kaut iepriekšējos gados vidējā visos priekšmetos bija 7 balles. Māte nedzer, nepīpē, mēģina izrunāties, gan pa labam gan arī rājot - pretī saņem tādus dzēlienus: "Tu nejaucies kur nevajag, visi nemācās es arī ne! Tu vispār mani tikai terorizē, davai vēl iesit vispār uzrakstīšu uz tevis zajavu! Man tāda mamma vispār nav vajadzīga, tu labāk paskaties uz sevis, sēž mājās, neko nedara... ..." utt...
Šajā nedēļas nogalē saņēmām ziņas no apkārtējiem, ka mūsu mazā preilene smēķē un lieto alkoholu, nolēmām pārbaudīt pašas, pirms strostēt un jā! -pieķērām gan! Pus sardele kabatā uzkost, lai nejūt, spičkas pilns un arī cigarešu paciņa!!!
Aizsaucot meitu uz mājām, māte sāka strostēt - taču saņēma negaidītu cirtienu - reālu pļauku pa seju, ar vārdiem : "pašla Na**j"...
Es pati aizgāju pie viņas parunāt: "A ko tu te meklē, tu vispār dzīvo savu dzīvi, kāda tev daļa gar mani un kas ar mani notiek, vācies"..
Kā lai pāraudzina viņu, kā ieskaidrot, ka mēs gribam tikai to labāko?
Vai tomērt pievērt acis un ļaut lai iet savu ceļu? Lai apdedzinās un nožēlo pēc tam? Bet ja būs tā, ka paliks stāvoklī? Gribētos, lai tas tiek labots kkā tagad, kamēr nav par vēlu!
Lūdzu kādus ieteikumus....:-/