Ko darīt?

Tāpēc ieteikums pazemot savu ģimenes locekli un padarīt par pilnīgāko atstumteni, lai tas gūtu kaut kādu mācubu, vispār ir katastrofa!

Iesist savai mātei - vai lielāka nelietība vispār ir iespējama? Bet, protams, nedrīkst taču aizskart tīņa komfortu, lai tas nekļūst vēl ļaunāks! Visi pliķi ir jāpiecieš stoiciskā mierā, mēģinot runāt ar tīni.

Pusaudzis nav bezsmadzeņu radījums.

Kā nu kurš. Domāju, ka pusaudzis ar kaut kādām smadzenēm nesitīs savai mātei. Savukārt ar "bezsmadzeņu radījumiem" runāt nav vērts - tāpat nesapratīs. Pret tiem jāizmanto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

Ir jāmeklē kompromisi un ir jāmāk atzīt savas kļūdas skaļi un prasīt piedošanu.

Lai tas notiktu, tīni vispirms ir jāsalauž.

Roberts, ko tu saproti ar "jāsalauž"?

Es gan par pliķi un rupjiem vārdiem ieteiktu padomāt, vai pati mamma audzināšanas procesā nav pielietojusi to pašu metodi.
// Izskatās, ka Robertu reiz salauza tīņu gados un tā arī nesalaboja.

Atbildēšu uz visiem komentiem vienā tekstā:
Tātad mums ar māsu ir 12 gadu starpība. Kad māsai bija 6 gadi, es aizgāju dzīvot savu dzīvi. Dzīvoju netālu no viņiem, kaimiņmājā.
Nav tā, ka māte sēž visu laiku mājās un neko nedara: Šis ir pirmais gads, kad māte nestrādā, jo ir veselības problēmas, bija operācija...
Un mamma man ir pati labākā, vissaprotošākā, es ar viņu varu izrunāties kā draudzene, bet māsa nevar. Viņai laikam ir tas tēva raksturs, kad labāk patur visu pie sevis, jo tēvs ir un viņš ir tas, kurš rāda to "labo" piemēru, reizēm aizdzerās pa mēnešiem un klusē, noskatās no malas neko nepasakot. Kaut gan raksturs viņam ir tāds, ka mama vnk baidās viņam kko pateikt pretī, jo ir tā kā ir.. Un viņš ir teicis, ka viņam bērni vispar nepatīk kur vēl meitenes, ja būtu bijis puika, tad audzinātu...
Mums ar māsu ir normālas attiecības, pareizāk sakot bija, mēs bieži kopā izbraucām utt. varēju arī normāli parunāt ar viņu...
Šajā vasarā viņa tika pie sava kārotā telefona: skatījās man mazos, es viņai maksāju... Un pēc telefona iegādes tas viss sākās, runāšana pretī utt... Mamma teica, atņems uz laiku telefonu - viņa saka, ka nav tiesību jo tas esot viņas, pati krāja pati pirka...
Nesaku, ka es tajā vecumā biju paimeitiņa, arī iedzēru, uzpīpēju, slēpos no mammas, taču nekad neatļāvos mātei iesit, jo zināju, ka pati biju vainīga, turklāt pielīdu ar labām atzīmēm... :D
Es kā māsa noklusētu, ka vina tur iedzer vai uzpipē pa kluso, tagad taču visi tādi: Bet šoks bija tāds, ka mamma vienmēr viņu piesedz, nestāsta tēvam kad viņa kko sagrēko (sīkumus), bet atļaušos piebilst tēvs nesaprot vai tas ir sikums vai nav.... Un šitāda attieksme! Tēvs paliek labs, jo neko nesaka, māte slikta.... Vēl virsū skrien...
Un sākusi arī ņemt pa kluso no mammas maka naudu - dienā pa 3 citreiz 4 eiro, citreiz dešuks pazūd...
Un pēc Jūsu komentiem, saprotu, ka tas ir normāli. Jūs pirmais sodiet vecākus un mani bet tas ko atļaujas viņa ir normāli! :D
A kā var nepievērst uzmanību, ja skolā arī ja sāks kaut ko nojaust un redzēs kāds ir bērns palicis, būs vainīgi kas? Vecāki, nepievērš uzmanību, neseko bērnam... ko tālāk gaidīt bāriņtiesu? Policiju?
Un draudzenes viņai ir tādas, ka tik turies, iespaidoties ir no kā!!!
Aizliedzām staigāt ar tādām, dažas pat ir 4 gadus vecākas - vaitad klausa?

Lai arī galīgi neesmu vardarbīgas attieksmes piekritēja, tomēr daļēji piekrītu Robertam. Vienkāršu sarunu šāds tīnis vairs nesapratīs un nemaz negribēs to darīt. Ir jāveic kādas represijas. Varbūt negluži tik necilvēcīgi, bet jāmēģina paskaidrot nedaudz skarbākā veidā.

Jūs pirmais sodiet vecākus un mani bet tas ko atļaujas viņa ir normāli!

Bet tu labāk padomā kāpēc viņa to atļaujas? Jūs viņu audzinat, tāpēc arī primāri esat vainīgi. Kādu bērnu audzināsiet un kādas vērtības viņā ieliksies, tāda viņa arī jums būs.

Turklāt, vecāki ir diezgan turīgi: pie naudas tiek bieži, gan prasot, gan paņemot.. Jo vairāk dod, jo vairāk sāk trūkt...
Drēbes arī ir salīdzinoši dārgas, ja virsjaku pērk pa 70 un džinsus pa 40, par zābakiem nerunāsim...
Viss viņai ir. Un atbalsts arī ir.
Un nav jau tā ka viņu sit. Mani tiešām klapēja, kad sūdus vāriju, bet viņai teica, ka nesitīs vispār, savādāk smēķēs un dzers kā es tajos gados, taču sanāca vēl trakāk....
Un bija tādi laiki, kad mamma strādāja, un es tur vairs nedzīvoju, nebija kas pieskata viņu, tēvs sēdēja pie datora, a šitā pilnu māju vilka.
Kas tā par meiteni ka olu uzsit uz pannas, bet apgriezt nevar?
Kā jau skolotāja teica: -Tik vien kā skaistums.... Nekas vairāk.
Ja jau skolotāji pa stūriem apklačo... Nu nezinu.. Viņa arī neļauj mierigi aprunāties - sākas histērija un ieburās telefonā...

Ko vairs tagad maina vainīgo meklēšana? Jādomā, kā glābt kas glābjams.
Neveselīgas attiecības ģimenē (skat. tēva aprakstu, kurš, cik saprotu, gimenē itkā dzīvo, bet tur viņa emocionāli nav, plus, alkoholiķis). Tā ka tur ne tikai jaunākās meitas problēma jārisina.
Varbūt var noskaidrot, ko viņa tur telefonā dara? (nesaku, ka jālien rakņāties pa telefonu, bet pusaudži visu savu dzīvi mēdz izlikt soc. tīklos - varbūt tie ieraksti, draugi, sniegs kaut kādas atbildes)

Jūs audziniet......
Es viņu neudzinu vispār. Šī bija pirmā reize, kad aizgāju pie viņas parunāt, jo mamma ar asarām atnāca pie manis un pastāstīja, kas tur notika. Abidnākais bija tas, ka tēvs blakus sēdēja un neteica neko...
Tāpēc arī aizgāju, iegāju istabā, viņa pacēla galvu un sekoja frāze ......vācies... Redzēju, ka viņa bija nokaitināta un aizsvilusies...
Nu ja jau mierīgi iegāju, pateica vācies, tad jau vajadzēja ieskriet un belzt pa seju???? Varbūt būtu bijis savādāk?
Ir stāstīts un teikts, ka mūsdienās īsti draugi ir retums, un nejau šajā vecumā būs tādi īsti draugi, kuri tevi piesegs, atnes naudu, metamies, ejam tur, ejam to... tas arī viss...
Nezinu man tajos gados bija kā bija, bet māte man bija pirmajā vietā...

Neviens nesaka, ka mazā māsa ir eņģelis vai viņas uzvedība ir ok. Tikai norāda uz to, ka pareizi audzināts bērns ar veselīgu attieksmi ģimenē nekad nepacels roku pret vecākiem un nebārstīs tādus temstus. Tur pamatā vaina ir audzināšanā vēl pirms tas viss notika!!!
Un joprojām - pret agresiju ar agresiju, pret vardarbību ar vardarbību? Tas tiešām jāuzskata par labu ieteikumu?...(t)

Savulaik, kad es 12 gados strīdā ar vecākiem arī pateicu, ka "uzrakstīšu zajavu", vecāki neiebilda, drīzāk atļāva to darīt, tikai pabrīdināja, ka bērnu namā labāk man nebūs. Ja pusaudzim neskaidrot, kas tieši viņa rīcībā nav pareizi, un nebrīdināt par sekām, viņš nekad arī nesapratīs. Par kādu naudu viņa ir nopirkusi sev telefonu? Strādāja vai tomēr sakrāja naudu, kuru JŪS viņai devāt?

Roberts, ko tu saproti ar "jāsalauž"?

Jārada tādi apstākļi, kas tīnim ir neciešami, tādēļ tas tiek spiests mainīt savus uzskatus, saprotot, ka šādi turpmāk dzīvot nav iespējams.

// Izskatās, ka Robertu reiz salauza tīņu gados un tā arī nesalaboja.

Roberts allaž ir bijis neticami paklausīgs dēls saviem vecākiem un ļoti rūpīgi mācījies. Vecāki pat maksāja par panākumiem skolā, kā arī "nepatīkamu" darbu, piemēram, atkritumu izmešanas, veikšanu, lai Roberts saprastu, ka par naudu iespējams darīt arī nepatīkamas lietas.

Bet šoks bija tāds, ka mamma vienmēr viņu piesedz, nestāsta tēvam kad viņa kko sagrēko (sīkumus), bet atļaušos piebilst tēvs nesaprot vai tas ir sikums vai nav....

Tad jau nav pārsteigums, ka tīne tā uzvedas, jo allaž pieradusi, ka viņu piesedz, proti, nav jānes atbildība par savu rīcību.

Man šķiet, ka šeit tomēr vajadzīgs psihologs, un vaina varētu būt tēvā. Varbūt viņa ir dzirdējusi tēva izteikumus par to, ka viņam nepatīk bērni, un jo īpaši meitenes, tas bērnu var ļoti sāpināt. Gan jau ietekmē arī tēva dzeršana un tas, ka viņš ignorē notikumus. Varbūt arī mammas slimošana viņu ir ietekmējusi, jo mamma visu laiku ir mājās - iespējams, vairāk viņu rāj, kontrolē un māsai trūkst savas telpas.
Nav normāli sist un apsaukāt mammu, bet ne jau ar pārspīlētiem aizliegumiem, kontroli un "salaušanu" to var labot. Meklējiet psihologu!

Un joprojām - pret agresiju ar agresiju, pret vardarbību ar vardarbību? Tas tiešām jāuzskata par labu ieteikumu?...

Ko nu kurš saprot ar "labu", taču efektīvu - noteikti.

Un ar pusaudzi ir jārunā... Pat, ja viņa ir ieurbusies telefonā - tici man, viņa dzird katru vārdu! Pat, ja iekšēji viss viņai vārās, vārdi tomēr kaut kur apziņā aizķersies...
Ai, te vispār var runāt par šo visu gari un plaši. Labāk atrodiet kādu speciālistu, kas jums visiem paskaidros un sakārtos jūsu domāšanu pareizā virzienā. Jums tur totāls bardaks savstarpējās attiecībās, diemžēl...

par sociālajiem tīkliem: Viņa sev skaipā liek niku -dalbaebs- :D
par tēvu: tēvam ir tā, ka viņs var nedzert gadu, divus trīs, bet ja sāk tad mēnesi no vietas.. Raksturs viņam ir stingrs, galva vienmēr augšā, visi apkārt ir bomži utt, viņš ir autoritāte, visi no viņa baidās utt... Taču kad piedzerās, viņam viss vienalga, visi ir draugi, staiga basām kajam ziemas laikā... utt...
Kā saka: Skaidrā nepateiksi, ka kādreiz dzertu; pilnā nepateiksi, ka kādreiz var būt skaidrā!
Ja jau vecāki ir tik vainīgi un slikti, kāpēc mani izaudzināja, bet viņu nevar? Kāpēc es apzinos kas ir māte, un lai arī kāds tēvs, bet viņš ir tēvs?
Tāpēc, ka man tieši tajos gados daudz kas tika liegts, internets, telefons, šikas drēbes utt...
Viņai tas viss ir. A pamēģini nenopirkt - uz skolu neiešu...
Nedosi ekskursijai tēriņiem 20, nebrauksu, uz skolu neiešu... nu tā kaut kā...

Rezumē: 1. Tēvs ar alkoholiskām nosliecēm, audzināšanā nepiedalās.
2. Māte baidās no tēva (domā meitene nesaprot, ka ir bailes un māte melo tēvam? ģimenē ieaudzina melus)
3. Mātei bija operācija, kādēļ viņa nestrādā (lai arī meitene it kā noniecina māti, nav teikts, ka klusībā tas viņu kaut kā neietekmēja)
4. Viņas māsu bērnībā sita (ja arī meitene pati to neatcerās sava mazā vecuma dēļ, tad droši vien kaut kādi stāsti bija par šo)
Un tu vēl jautā, kāpēc viņai tā?

Un bija tādi laiki, kad mamma strādāja, un es tur vairs nedzīvoju, nebija kas pieskata viņu, tēvs sēdēja pie datora, a šitā pilnu māju vilka.
Kas tā par meiteni ka olu uzsit uz pannas, bet apgriezt nevar?

A kādā sakarā 10-12 gadīgai meitenei jāvelk māja, ja pieaudzis vīrietis sēž pie datora?
Ko tu vai mamma darīja, lai meitene prastu gatavot?
Es te redzu TIK daudz feilus no vecākiem un māsas, ka jautāt, KĀPĒC meitene ir šāda, no kā viņai tas - ir muļķīgi. Un vainot draudzenes! Ja pirms vasaras meitenei bija viss kārtībā, tad draudzenes tikai nesen uzradās, domā, tik ātri spēja ietekmēt vai tomēr jūs viņu ietekmējat?
Un kā censties izlabot to visu, jau pateicu, ka izlabot savu attieksmi.

Roberts.I, un kurš tajā ģimenē būs tas, kurš pēkšņi mācēs psiholoģiski pareizi piespiest bērnu mainīt savus uskatus tajā virziena, kurā būtu vēlams? (t.i., nenoskaņojot to pusaudzi pret ģimeni tādā mērā, ka aiziet projām no mājām?) Tēvs alkoholiķis? Līdzatkarīgā māte? Tas, ka ģimene ir materiāli nodrošināta, nebūt nenozmē, ka tur viss ir kārtībā.

Ja jau vecāki ir tik vainīgi un slikti, kāpēc mani izaudzināja, bet viņu nevar?

Precīzi!

Viņai tas viss ir. A pamēģini nenopirkt - uz skolu neiešu...
Nedosi ekskursijai tēriņiem 20, nebrauksu, uz skolu neiešu... nu tā kaut kā...

Jaunkundze neies uz skolu? Jauki! Tad telefons, dators tiks atņemts, kabatas naudu nesaņems ne centa, kā arī vecāki un radi meiteni sauks par neveiksminieci un tādu, kas neko nekad nesasniegs. Cik ilgi viņa izturēs? Nedēļu? :-)

4. Viņas māsu bērnībā sita (ja arī meitene pati to neatcerās sava mazā vecuma dēļ, tad droši vien kaut kādi stāsti bija par šo)
Un tu vēl jautā, kāpēc viņai tā?

Vai no tā jāsecina, ka arī viņa būtu jāsit, tāpat kā viņas māsa? Jo tā taču izaugusi par "normālu" cilvēku...

martasasinis: A kādā sakarā 10-12 gadīgai meitenei jāvelk māja, ja pieaudzis vīrietis sēž pie datora?
mācies lasīt, nejau viņai bija jāvelk māja, bet mājā vilka draugus...
Un izskatās, ka vairāk feilu ir tev pašai, jo vispār tu pārāk dramatizē notikumus, kā saka no mušas pūt ziloni.
pēc tevis izklausās, ka mani sita, ka tik turies - bet nejau tā sita, pēra, lamāja, runāja, nelaida ārā, lika arestus...utt.
un ja tu pati dzīvotu ar tēvu manu, zinātu kā spriedelēt...
Bija jautājums kā risināt radušos situāciju nevis iedziļināties kāds ir tēvs un kāda māte...
Apkārt ir ģimenes, kurās tēvs ar māti dzer katru dienu, ārā guļ zem zaļas priedes, naudas nav, nekā nav, taču bērns ir pabeidzis vidusskolu un strādā labi atalgotu darbu!