Kā Tev šķiet, kāpēc meitene iesita mātei? Jo visdrīzāk viņu ir sāpināta, trūkst mīlestības, kā arī, ir pārāk izlaista (jo vecāki pakļaujas šantāžai, pērk dārgas mantas).
Ja šī meitene, teiksim, ar piekautu līdz asinīm klasesbiedru, arī tad Tu vainotu viņas vecākus?
Ko tad vainot - Dievu? Draudzeni Annu?
Ja vien cilvēkam nav šizofrēnija un viņam galvā balsis saka, ka jāpiekauj klasesbiedrs, jo viņš ir ļaunais, tad šāda piekaušana, protams, tikai parāda to, ka ģimenē nav viss labi un normāli šādā gadījumā būtu piesaistīt Bāriņtiesu, psihologus utt., lai uzzinātu, kādos apstākļos aug bērns, vai nav pakļauts vardarbībai un kāpēc vecāki netiek galā.
Jauki, sodīsim viņu vecākus!
Par bērnu pēc definīcijas uzskata jebkuru cilvēcisku būtni, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Nelaime vien tāda, ka LR kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma, tādēļ teorētiski "bērnu", kas sasniedzis 14 gadu vecumu, var ieslodzīt pat uz 15 gadiem. Kā redzams, soda vien pašu "bērnu", nevis vecākus.
Sekojot Tavai loģikai, sanāk, ka daudzi noziedznieki nebūt nav vainīgi paši, bet ir tā audzināti. Jauki, sodīsim viņu vecākus!
Es neteicu, ka bērnam nav jāuzņemas atbildība, bet teicu, ka bērna agresijas cēlonis bieži ir meklējams ģimenē.
Starp citu, nepilngadīgos soda nedaudz citādi nekā pilngadīgos.
Nu labi varbūt es te varu daudz ko spriedelēt kamēr nav savi bērni, bet tomēr ar šādu pusaudzi mācētu tikt galā. Un nevajag "klapēt" kā te dažas izteicās. Pietiek piegriezt "skābekli" un drīz vien ies uz kompromisu. Bet no tevis rakstītā saprotu ka vēcāki vienmēr piekāojas viņas, nevis otrādāk.
Nemācīsies? Nebūs kabatasnaudas. Neiesi uz skolu? Nu neej, paskatīsimies pēc cik ilga laika pēc tevis ieradīsies policija. Nenāksi mājās? Uzreiz zvanītu policijai, ka pazudis 12 gadīgs bērns. Ja sit, šis ir vienīgas gadījums, kad uzskatu ka var sist pretī. Tikai un vienīgi tad! Ja viņa iesit mammai pļauku, mamma momentā pretī. Un lai draud, ka zvanīs bāriņtiesai un policijai rakstīs iesniegumu. Neko nav pārkāpusi.
Kas slikts tajā, ka viņa iet no mājas kad grib un arī atgriežas kad grib?
Starp citu, nepilngadīgos soda nedaudz citādi nekā pilngadīgos.
Jā, par 15 gadiem ilgāku brīvības atņemšanu, piemēram, mūža ieslodzījumu, viņiem piespriest nevar.
64.pants. Nepilngadīgo atbildība
Šīs nodaļas nosacījumi attiecas uz personām, kas līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu.
65.pants. Soda piemērošana nepilngadīgajiem
(1) Nepilngadīgajiem piemērojami šādi pamatsodu veidi:
1) brīvības atņemšana;
2) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);
3) piespiedu darbs;
4) naudas sods,
kā arī šajā likumā paredzētie papildsodi.
(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, nedrīkst pārsniegt: desmit gadus — par sevišķi smagiem noziegumiem; piecus gadus — par smagiem noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izraisījuši smagas sekas; divus gadus — par citiem smagiem noziegumiem. Par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods šādai personai nav piemērojams.
(21) Ja persona pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko šā likuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa var piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, arī gadījumos, ja tiesa atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.
(22) Personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 50. un 51.panta noteikumiem, ievērojot to, ka saskaitīto brīvības atņemšanas sodu kopējais laiks par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadus un sešus mēnešus, bet pēc vairākiem spriedumiem — piecpadsmit gadus.
(3) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt attiecībā uz personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda.
(31) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu attiecībā uz personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var ierosināt, ja tā izcietusi ne mazāk par vienu trešdaļu no piespriestā soda.
(4) Naudas sods piemērojams tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi ienākumi. Naudas sods nepilngadīgajiem piemērojams no vienas līdz piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
(5) Persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 12.06.2003., 16.06.2009., 13.12.2012. un 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. 3.1 daļa stājas spēkā 01.07.2015. Sk. Pārejas noteikumu 19.punktu)
66.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem
(1) Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
(2) Sods izpildāms, ja nepilngadīgais, kas atbrīvots no tā, piespriestā soda laikā nepilda tiesas uzliktos pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
67.pants. Nepilngadīgā nosacīta notiesāšana
(Izslēgts ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
Ikvienā ģimenē ir savi konflikti un negācijas - tas ir pilnīgi normāli. Kādēļ viens bērns šo pieredzi uztver citādi nekā otrs? Patiešām vienīgi vecāku vaina?
93
