Kā Tev šķiet, kur no abiem - A vai B - vairums uzskatītu par interesantāku un dzīvē vairāk sasniegušu cilvēku?
Nesaprotu, kādēļ mūždien lecam no viena grāvja otrā? Varbūt persona A ir atraktīva, komunikabla, kas savu dzīves piepildījumu nerod tikai mācoties un strādājot, bet padziļināti interesējas par vēdiskām zinībām, brīvajā laikā aizstāv dzīvnieku tiesības kopā ar līdzīgi domājošajiem, piekopj veselīgu dzīvesveidu un popularizē to citiem. Kādēļ tiek uzskatīts, ka vienmēr un visur cilvēks, kas šad un tad apmeklē klubu, lai izdejotos un atpūstos, tur tikai un vienīgi pārdzerās, kā arī bārsta gudrības par lietām, par kurām neko nejēdz? Tāpat arī uzskatu, ka cilvēks B uzreiz nav vērtējams, kā dzīvē vairāk sasniedzis, ja viņam ir laba izglītība un labs darbs. Kādā ziņā vairāk sasniedzis!? Vai inteliģence un intelekts vērtējams tikai pēc tā, kāds diploms kabatā un ko cilvēks sasniedzis profesionālajā jomā? Varbūt ārpus darba šis cilvēks ir kluss "sausiņš", kurš no mājas iziet ar grūtībām, nevēlas izmēģināt neko jaunu utt. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka dzīve sākas tur, kur beidzās komforta zona. Kā Jūs domājat, piemēram, kurš cilvēks būs lielāks ieguvējs, plašāk iepazinis citas valsts kultūru utt.- tas, kurš ar pārsimt euro kabatā, "stopējot" apceļojis pusi Eiropas un iepazinis interesantus cilvēkus, jeb tas, kurš nedēļu būs pavadījis 5+ zvaigžņu viesnīcā, komfortablā tūristu busā izbraucis populārākos apskates objektus, atlikušo laiku pavadot zvilnot zem saulessarga? Nedomāju, ka vispār pastāv kaut kāds - pareizi/nepareizi. Cilvēki ir dažādi, bet tas, ka kāds skaļi bļauj, ka "es nu dzīvoju pareizi un esmu vairāk sasniedzis" tādējādi noniecinot citus un meklējot atzinību no apkārtējiem, tikai norāda uz to, ka konkrētais cilvēks ir kaut kādu mazvērtības kompleksu mākta būtne.