Roberts, tas, ka izkopta rakstu valoda NAV mūsdienu cilvēka vērtību skalas augšdaļā, protams, ir taisnība.
Es domāju, ka rakstu valoda ir tikai piemērs. Aplūkosim divus indivīdus: A un B. A ir ar grūtībām ieguvis bakalaura grādu, jo par studijām nav bijis intereses, strādā vidusmēra darbiņā, piektdienu vakaros dodas uz klubu, kārtīgi "ballējas", protams, par katru savu solu visus informē ar sociālo tīklu starpniecību; īpašu interešu, izņemot ballēšanos, dažādu prezentāciju apmeklēšanu un izklaidi, šim cilvēkam nav, arī par fundamentālām lietām viņam nav ne laika, ne intereses aizdomāties. Protams, A ir daudz sekotāju sociālajos tīklos, kā arī pazīstama vai puse klubu un dažādu ballīšu apmeklētāju. A mēģina izlikties gudrs, runājot kaut ko nesakarīgu par karmu, indiešu kultūru, dzīvnieku tiesībām, veselīgu dzīvesveidu un velotransportu. Savukārt B izglītību ieguvis rūpīgi, nav apstājies pie bakalaura, strādā pat ļoti labā darbā, taču ir kluss, noslēgts un atturīgs: neballējas, sociālos tīklus neizmanto utt.
Kā Tev šķiet, kur no abiem - A vai B - vairums uzskatītu par interesantāku un dzīvē vairāk sasniegušu cilvēku?
Bet nu, mani gan parasti vairāk traumē satura, nevis pareizrakstības trūkums.
Manuprāt, valodas sintakse un semantika izteikti korelē, proti, tas, kurš neprot lietot pieturzīmes, visticamāk, nespēs izteikt arī sakarīgu viedokli.
No otras puses, arī nepareizi rakstošie cilvēki ir mūsdienu cilvēki un veido dažnedažādas attiecības, bieži vien - foršas un noturīgas.
Atvainojos par cinismu, bet es atcerējos kādu skandināvu dokumentālo filmu, kurā bija stāstīts par garīgi atpalikušiem cilvēkiem - kā tie dzīvo, veido attiecības, pat slēdz laulības, kas esot noturīgas. :-)