Zin, kā dažbrīd esmu aizdomājusies, kāpēc cilvēkiem ir šīs finansiālās u.c. problēmas.
Kapēc cilvēki paliek, par ubagiem, kapēc nespēj paeedināt ģimenes u.t.t
Neesmu cietsirdīga, un man arī ir žēl šo ģimeņu, bērnu un cilvēku, bet laiku pa laikam galvā ieskrien doma:
"'varbūt viņi dzīvē ir izdarījuši kaut ko tādu, par ko viņus tagad soda, tā pat varbūt viņi jaunībā un laikā pirms visām šīm problēmām, varbūt tie cilvēki necentās strādāt tikt uz priekšu, un atdevās zaļajam pūķim."
Es to tiešām nezinu, tā pat kā citi, bet ne jau vienkārši ne no kā cilvēkam uzglūn šīs problēmas, u.t.t
Tā pati doma piemēram par daudzbērnu ģimenēm, kur nespēj, pelnīt naudu, lai paeedinātu visus.
Kapēc tad ir jaaiziet galējībās un jāražo tik daudz bērnu. (un šeit jau parādās otra lieta, ka cilvēks pēc savas būtības nespēj sevi ierobežot, nespēj atteikties no iekāres, mežonīgās dabas u.t.t) Protams vieglāk ir mīcīties pa gultu, un ražot bērnus, nekā iet strādāt un veidot savu nākotni, un arī pieņemamu nākotni/piemēru bērniem)
Visam manuprāt ir izskaidrojums, iemesls, kāpēc tieši tā un ne savādāk.
Cilvēks pats iet savu ceļu, un varbūt kkur pagātnē ir sperti soļi, kuri tagad atspoguļojas nākotnē, ko reāli vairs nevar panest.
Ar ko mēs esam labāki par šiem cilvēkiem? ,kapēc no vienas puses mums ir jādod šīm ģimenēm sava nauda, ko paši esam smagi pelnījuši,krājuši un centušies savu nākotni izveidot par kaut ko!
Kapēc mēs ar labajām sirdīm palīdzam, ja pat ir redzēti un dzirdēti daudz piemēri, kur tiešām saražo pulku bērneļu, un tai sievietei ir pilnīgi nospļauties par audzināšanu un kkādu morāli, viņa zin ka dabūs naudu no valsts, un zin ka nevajadzēs iet strādāt jo būs pabalsti un vienmēr kāds palīdzēs.
Tas nozīmē ka ir cilvēki, kuri saprot šo sistēmu un spēlē uz citu vājāka rakstura vai vnk labdabīgu cilvēku sirdīm. lai pašiem nav jāpelna s'magā sūrā nauda, jo zin ka iedos.
Tas ir degradējoši, un šausmīgi.
Dažbrīd nevaru uz to pat skatīties.
Neesmu nekāda bagāta izlaista šmara, kura te baigi atnākusi mētāt pērles, bet esmu parasta meitene no vidusmēra dzīves modeļa, kura pati raujas uz priekšu, un šīs atziņas nāk no dzīvē redzētā un piedzīvotā.:-/
Un ticu ka visam ir savs iemesls. (t)
Saprotu, un pieņemu visus neapmierinātos, nākošos komentārus, ja kādam liekas ka tā nav.
Bet atcerieties, cik cilvēku tik viedokļu.
Atvainojiet par tik drūmu manu, pašas domu patiesību, šajā piektdienas rītā.
Lai visiem jauka atlikusī diena! :-)