Dziļš pārdomu brīdis par manām jūtām un attiecībām

visticamāk.. labākais Tev tikai priekšā :) es to nopietni domāju ! Lai ko Tu darītu !
Ja esi jauka un skaista. Labas pārdomas!

šeit laikam nebūs runa par to..

Ja kopš jūnija garās diskusijas jūsu attiecības nav mainījušās (vai tās kļuvušas sliktākas), nez vai kāda dižena aršana (arī tajā nozīmē) šajās attiecībās ir gaidāma. Tāpēc arī lūkojies pēc neizbaudītā - tas vilina ar ko daudzsološāku par pašreizējo remdenību.

Nav jau akmenī kalts, ka Tev obligāti ar šo puisi jābūt kopā.. :)

deretu saprātīgs risinājums- padzīvojam atsevišķi kādu laiku !
Tas te varētu nostrādāt.. vienalga kādā virzienā !
Ja kāds nav totāli traks no jums, un abi esat adekvāti. tad der pamēģināt

Es to puisi ļoti mīlu, esmu greizsirdīga viņa dēļ, ko diez vai būtu cita dēļ.. bet tas laikam par greizsirdību nav tas labākais minējums :-D

domā pati ko dari ! padomā dažus gadus uz priekšu. un analizē kā tas izskatīsies :D
+ ja trūkumu neciet. varbūt ir vērts piestrādāt pie attiecībām

esmu greizsirdīga viņa dēļ

Nu ja.. varbūt viņam arī ir tādas ķecerīgas domas galvā kā Tev... mums jau patīk ļoti vērtēt citus pēc savas mērauklas :)

Kādu laiku padraudzējos ar meiteni, kura arī ap 16 gadiem uzsāka attiecības . un pēc 8-9 gadiem sekoja ļoti sāpīga šķiršanās. Jo tas čalis, reāli neatbilst kopīgu mērķu sasniegšanai ! Meitene vnk perfekti skaista, gaumīga, gudra, ar ambīcijām. Tad es iečekoju to čali viņas bijušo.. :D
reāli, es nesaprotu ! (t) Un kas vēl trakāk .. sekas paliek konkrētas no tām pirmajām , ieilgušajām attiecībām..

katrā ziņā.. meičās kuras no tāda vecuma ir attiecībās. Parasti savu laiku pēcāk netērēs ar idiotiem. Un izdarīs labas izvēles ;) tas ir novērots! Bet citas dāmas.. 25 -30 gados.. tā arī staigā pa randiņiem, ar kaut kādiem durakiem :D un neprot izvērtēt situācijas un vajadzības vispār kā tādas !

21 gada vecumā un visu jautrību izbaudījis? Esi pārliecināta? Varbūt viņš citreiz arī mēdz justies tāpat, kā tu? 21, ja godīgi, šķiet vēl pavisam jauns.

gan jau viņa zina par ko runā.. ja saka ka izbaudījis jautrību.. tad tā arī bijis .... tu tos minējumus pataupi krustvārdu mīklām

Esmu gājusi cauri identiskai situācijai.
Biju kopā ar vīrieti 5 gadus, šķita, ka mīlēju viņu. Tagad, atskatoties pagātnē, varu teikt- jā, mīlēju. Taču kā draugu, kā dzīvesbiedru, bet ne kā vīrieti. Tāpat kā Tu, arī es neesmu bijusi brīva no attiecībām nevienu dienu kopš 16 gadu vecuma.
Ilgi slāpēju sevī šo vēlmi izdauzīties, taču tad tā ņēma virsroku. Darīju daudz slikta, dzīvoju faktiski brīvas meitenes dzīvi, esot attiecībās. Jā, drusku bija sirdsapziņas pārmetumi pašai pret sevi, taču mūsu attiecības tas neietekmēja- turpinājām draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Bez strīdiem, bez kaislībām - bez dzirkstelēm. Šobrīd nevaru simtsprocentīgi apgalvot, ka viņš bija labāks par mani. Taču, pat ja es to uzzinātu, mani tas droši vien sevišķi nesatrauktu. Jā, gan jau mēs izšķirtos, bet vai tas sāpētu? Varbūt tikai tāpēc, ka būtu zaudējusi ļoti labu draugu.
Pienāca diena, kad šādi dauzoties, satiku savu tagadējo vīru. Sapratu, ka viss-es vēlos mainīt savu dzīvi, vēlos būt perfekta draudzene viņam. Aizgāju no sava ex. Šobrīd viņam arī ir citas attiecības un es esmu laimīgāka kā jebkad. Un, pateicoties tam, ka iztrakojos šajā savā sliktās meitenes periodā, varu teikt to, ka vairs tāda nekad nebūšu. Jo vēlme pēc nezināmā ir slāpēta.
Ar šo es gribu teikt to, ka, ja Tevī ir tāds instinkts, tas agri vai vēlu ņems varu pār tevi. Un varbūt tam jāļaujas. Un tas, ko esmu sapratusi pēc šī visa- attiecības nedrīkst palaist pašplūsmā. Nedrīkst ļaut tai dzirkstelei izplēnēt. Un tad citus neprasīsies, jo vīrs būs arī labākais draugs un kaislīgākais mīļākais :)

Un piekrītu tam, ka 21 gadu jaunam puisim (roka neceļas rakstīt vārdu vīrietim) viss vēl ir priekšā..

Jā man bijis līdzīgi, un tā doma kas visu laiku ir galvā par to ka gribas iztrakoties, manuprāt nepazūd.
Tas vnk ir jāizdara, jo nedarot to, tu pati sevi iekšēji bloķē.
Aizliedz kko sev, un tad sāc justies nelaimīga.(un sāc bojāt attiecības)
Varbūt vajadzētu ieteikt puisim, šo, kā teikt, pauzi, kad varētu iztrakoties, un saprast ko tu vēlies savā nākotnē.
Jo cik noprotu tur viss pelēks palicis. :-/

Komplimentus, flirtu, pirmkārt, var baudīt arī esot attiecībās. Arī es attiecībās esmu jau no agra vecuma, tomēr nekad neliedzu sev paflirtēt ar kādu foršu vīrieti, izbaudu komplimentus, kā arī senāk izskrējos pa visām ballītēm gan kopā ar draudzenēm, gan ar draugu. Tā kā iespējams tas ir!
Otrkārt, un, kas man visvairāk iekrita acīs:

Atjaunot dzirksteli savās attiecībās? Diez vai... šeit laikam nebūs runa par to..

Manuprāt, te jau arī viss ir pateikts. Šķiet, ka problēma ir nevis tajā, ka pēkšņi sajuties "neiztrakojusies", bet tas, ka kaut kur iekšienē tomēr šķiet, ka attiecības ir sevi izsmēlušas. Domāju, ka nevēlēšanās esošās attiecībās kaut ko mainīt, jau norāda uz to, ka tās velk uz beigu pusi. Man patiešām vienmēr ir licies, ka attiecību beigu sākums jau rodas brīdī, kad mēs kaut vai tikai domājam par to, ka būtu interesanti un forši parandiņot arī ar citiem. Nedomāju, ka tādas domas var tā vienkārši apslāpēt un aizmirst.
Patiesībā es autori ļoti labi saprotu, jo kādu laiku izdzīvoju ko līdzīgu. Tiesa, esmu attiecībās par pāris gadiem vairāk un es neskumstu pēc randiņiem utt., vienkārši sirdī kaut kas saka, ka nu nav, kaut kas nav. Piestrādāt pie dzirkstelēm arī vairs negribās, taču tomēr ir grūti aiziet no šķietami labām attiecībām, kurās laikam par lielisku draudzību vairs nekā nav palicis pāri:-/

Ieteikt neko nevarēšu, bet man nav skaidrs, vai es vienīgā tāda dīvaine, kam nekādi klubi/trakošana nekad nav notikuši un interesējuši? Man ir 30 un nekad neesmu dejojusi klubā. Man dejot nepatīk un dzert nepatīk, un vispār man skaļa pretīga mūzika nepatīk :D
Es ar to gribēju teikt, ka "iztrakošanās" nav obligāta jaunības daļa. Ja tev šķiet, ka kaut ko esi zaudējusi, būdama šajās attiecībās, tad varbūt tu zemapziņā meklē kādu ieganstu, lai attiecības pārtrauktu vai pabojātu.

vai es vienīgā tāda dīvaine, kam nekādi klubi/trakošana nekad nav notikuši un interesējuši?

man ir līdzīgi, nekad tā nav bijusi primārā nepieciešamība.

vai es vienīgā tāda dīvaine, kam nekādi klubi/trakošana nekad nav notikuši un interesējuši?

Nu man stipri līdzīgi. Katrā ziņā es attiecības nesasaistu ar to, ka tās man traucētu izklaidēties vai tamlīdzīgi. Pati arī esmu attiecībās no 16 gadu vecuma, neuzskatu, ka kaut ko būtu palaidusi garām. Ja gribas izklaidēties, daru to. Bet tīksmošana pēc citiem vīriešiem gan man neinteresē. Kad aizeju uz kādu klubu, man lielākā daļa tur esošo vīriešu liekas drausmīgi, tieši vairāk gribas novērtēt savējo un atgriezties pie viņa mājās. :D