Nesavaldība pret mazuli

Atceros man bija smaga pēc grūtniecības debresija, raudāju katru vakaru. Dažreiz arī kopā ar mazo pabirdināju asaru. Citas no tā nevar paglābties. Kontrolēju sevikā vien varēju. Pats galvenais man bija lai vīrs mani saprot un atbalsta. Katru reizk kad nāca dusmas par to ka PATI nezināju kas ir pa iemeslu bēbīša sliktajai omai, bet tad es skatijos uz viņu jn nesapratu kā var vispār justies negatīvi tāda brīnuma klātbūtnē. Mums katrai mamītei ir savas emocijas un arī savi veidi kā sevi kontrolēt. Ir tikai sevī jāieklausas!

te jau ir super daudz lbu ieteikumu,bet piebildisu,ka no musu pieredzes- vakara ilgas raudasanas bija, jo mums nebija pareizs laiks, kad gajam gulet! mes mazuli likam gulet, kad pasi domajam iet gulet, tas nebija isti maza miega cikla, lidz ar to citriez pat vairakas stundas pavadijam par radosu bebiti uz rokam un pasi pargurusi un izbesijusies! risinajums- redzet "zimes", kad mazais grib gulet (acu berzesana, zavasanas, rokas zisana utt)un likt gulet, ka ari to darit vismaz divas tris stundas pirms tava ierasta laika, lai pati juties vel energijas pilna un ar labam emocijam liekot mazuli gulet! mums tas radikali mainija visu!!

Mēnesi vecam bērniņam dot pudeli...? Jei bogu un tad brīnās, kāpēc bērns niķīgs, raud un nemierīgs. Bērnam vajadzīga mātes mīlestība, piens

Jā, jā, noteikti klausiet šādas drostalas!!!

noteikti klausiet šādas drostalas!

Bet ir kas klausa un tā rodās tās tramīgās mammas, kam liekas, ka viņas neko nevar izdarīt pareizi un attiecīgi arī nervozie bērni.
Kaut kā palaidu garām - cik bērnu ir mūsu Drostaliņai?

Alexxa
Tur jau tā nelaime. Viens šāds teikums, un esmusliktamamma iesēžas pamatīgi.

Kas tieši manā apgalvojumā nav pareizs?

Tik mazs bērns nemāk niķoties. Viņam vajag mammu.

Kas tieši manā apgalvojumā nav pareizs?

Tas, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc bērnu tajā vecumā var nākties barot ar pudeli. Man arī tas bija jādara - manā gadījumā, lai varētu slimnīcas tabulā precīzi ierakstīt, cik viņš ir apēdis. Bet tas nav vienīgais iespējamais iemesls. Starp citu - paraugbērns. Bez niķiem, raudāšanām un citām Tevis pierakstītām problēmām. Negulētas naktis dēļ tā, ka zīdainis niķojas, man ir svešas.
Šitais stereotips, ka tikai slinkas mammas baro ar pudeli, ir kaut kāds vāks. Nē, zini, baigi gribās naktīs celties, slaukt to pienu un pildīt pudelē, vai gatavot maisījumu, ja kaut kāda iemesla pēc piena nav, vai veselības stāvokļa dēļ, ar to nevar barot. Tas, protams, ir nesalīdzināmi ērtāk gan mātei, gan mazulim, nekā nolikt mazo gultā blakus un barot no krūts, tiklīdz savajagās.
Nepareizs Tavā apgalvojumā ir tas, ka tikai sliktas mātes baro ar pudeli. Ir miljons citu veidu, kā bērnam izrādīt mīlestību, tas, ka viņu nebaro ar krūti, vēl nenozīmē, ka bērnam trūkst mīlestības.

Ja nav piena, tad šī problēma ir jārisina. Piens ir vienādības zīme ar mātes mīlestību. Nav tādas sievietes, no kuras nevarētu dabūt pienu. Jā, dažai ir jāpacenšas vairāk, varbūt paiet laiks, bet nav neiespējami. To ir teikusi vecmāte Aija Mikova, viena no Latvijā labākajām vecmātēm.
Bet mūsdienu mammas jau to nesaprot. Nav piena - jādod pudele. Bērns bļauj - jādod knupis. Un tamlīdzīgi.

drostala, Tu piedzemdē vispirms! :D
Piens ir vienādības zīme ar mātes mīlestību tizlākais un nepamatotākais teikums ever.

piparene +
Galīgi jau saspieda galvu.

Man ir piens, bet bērnu nemīlu, ko tagad teiksi, drostala?
Vispār nesaprotu no kurienes rodas tik tupas sievietes, ne vienmēr var būt piens un tam nav nekāda sakara ar mīlestību.

Tas, ka sieviete baro bērnu ar pudeli vel nenozīmē, ka viņa ir slinka vai slikta māte, un drostala to arī neapgalvoja savā tekstā. To jūs pašas izsecinājāt/piedomājāt klāt. :D
Bet man ir tas gods pazīt sievieti, kura atteicās barot bērnus, jo redz krūtis zaudēs formu. Vot tas gan ir psc un domāju, ka tādu nav maz...

Oi, cik pazīstama situācija. Man sākumā ar ļoti grūti viss gāja, domāju, ka to un to daru nepareizi. Konsultējies ar dakteri un mazāk tādus forumus lasi, visādus brīnumus uzzināsi, pie tam, ja jsu esi šobrīd tik emocionāla.
Atceros, ka mēs mazo ņēmām sev blakus gultā pirmo laiku. Bija labāk.

drostala, cik Tev pašai ir bērnu? Kaut kā Tava izslavētā vecmāte ir aizmirsusi pieminēt veselības problēmas, kādas mūsdienu sievietēm ir bieži, kuru dēļ piena nav - fizioloģiskas, ārsta noteiktas. Painteresējies par šo, pirms fleitēt šitādas muļķības. Tepat bēbīšu beztēmā var palasīt, kā mūsdienu mātes izturas pret pudeles ieviešanu. Neviena tur no sajūsmas nelēkā par to, ka jau tā miegam mazais laiks saruks vēl vairāk, lai celtos un maisījumu gatavotu. Krūts piens ir gatavs un silts, kad vien to vajag un tas ir daudz ērtāk, nekā pudele. Ar pudelēm ir tikai ķēpa. Naktīs jāceļas, pa dienu jādomā, kur un kā sterilizēsi un gatavosi, ja vajag ilgāku laiku ārpus mājas. Nav tās "mūsdienu mammas" tik stulbas, kā Tu pataisi. Starp citu, ar ko Tava vecmāte iesaka barot to bērnu, kamēr piena nav (Ja reiz 100% parādīsies visām, pat tām, kam nemaz nevar parādīties)? Badā turēt?
Un knupis nav mūsdienu izgudrojums, visdrīzāk Tev pašai bērnībā tāds bija, Tavai omei arī un vēl daudzas paaudzes pirms viņas. Tam bija iemesli un mūsdienu zinātne nav pret knupjiem. Par mutes aizbāšanu ar krūti pie katra sīkuma gan ir pētījumu kaudze, turklāt ne jau mūsu vietējo vecmāšu izteikumi, bet nopietnas iestādes to ir pētījušas.
Izglītoties vajag, nevis ar stulbiem stereotipiem dzīt kompleksos jaunās māmiņas.

Man bērnu vēl nav, šobrīd gatavojos, līdz ar ko tieši arī izglītojos.
Es atvainojos, ja mans teksts Tevi (vai kādu citu) aizskāra! Tā tas nebija domāts.
Tas bija veltīts autorei, jo pēc viņas izteikumiem (ka neizturēs un nodarīs pāri bērnam) man neradās par viņu iespaids kā par mīlošu māti

Dievs dod, lai liktenis neatspēlējas par vārdiem un pašai "mīlestība" nesāk trūkt.

Man bērnu vēl nav, šobrīd gatavojos, līdz ar ko tieši arī izglītojos.

Tad arī izglītojies līdz galam par iemesliem, kādēļ piens var nebūt un kādos gadījumos bērnu jau no dzimšanas var nākties barot ar pudeli. Nedod Dievs Tev saskarties ar mastītu vai ko tādu. Ir arī cita veida veselības problēmas, kuru dēļ jālieto medikamenti, kas nav savietojami ar krūts barošanu un ir gana nopietni, lai uz zīdīšanas periodu no tiem atteikties nedrīkstētu. Tās ir fizioloģiskas problēmas, nevis mātes izvēle. Protams, eksistē jau arī pa kādai, kas iedomājas tā kā te minēja par krūšu formu, bet tādu nav daudz.
Un autorei, visdrīzāk, ir pēcdzemdību depresija. Tādā, lielākoties, iedzīvojas, ja ir šitādas Drostalas riņķī, kas bārsta tādas muļķības un nerro māmiņas. Sajūta, ka varētu bērnam ko nodarīt, ir viens no simptomiem. Ar tādām sajūtām jāiet pie ārsta un jātinās pa gabalu no visiem tiem gudrajiem skolotājiem, kas stāsta, kāda slikta māte viņa ir. Ar pirmo bērniņu viss ir jauns un tāpat jau nav viegli. Ja tad atbalsta un konstruktīvas informācijas vietā saņem nopēlumu, it īpaši tādā formātā, kā Tu te izteicies, paliek tikai sliktāk. Ar šādu problēmu saskaras katra piektā sieviete, laimīga būsi, ja par to būsi tikai lasījusi. Tas, ka ir šādas emocijas, nenozīmē, ka viņa bērnu nemīl. Tā ir daļa no depresijas, ar kuru jātiek galā un viņa tiks - pati saprot, ka pie psihologa jāiet.

Drostala
Rita humora deva.