Sasveicinoties uz vaiga nobučoju savu mammu, tēti, māsu, brāli, divus labākos draugus (arī ne vienmēr, citreiz draudzīgi iedunkājam cits citu-esam pazīstami vairāk kā 20 gadus, mums ir sava apiešanās), nu un arī vīra vecākus. Ar paziņām, svešiem cilvēkiem nebučojos. Nepatīk, ka man pieskaras sveši cilvēki, neredzu tam ne pamatu, ne vajadzību. Galu galā neesam nekādi suņi, kam katru reizi satiekoties, vienam otru jāaposta.
Iztēlojos, ja es būtu kasiere, un kāds klients mēģinātu man it kā nejauši pieskarties...fuuuu! Mazgātu rokas un nākamreiz atlikumu mēģinātu izdot tik zibenīgi, lai tāda iespēja saskarties nemaz nerastos. Naudas nodošanai, saņemšanai ir paredzēts tas trauciņš, nav jāskaras klāt.
Sabiedriskajā arī nebraucu, jo nepatīk tā neizbēgamā rīvēšanās citam gar citu.