Buča uz vaiga

ar tuviniekiem man nepatīk. Apskauties gan man patīk

+++

Man riebjas cilvēku pieskārieni. Pat rokasspiediens riebjas, nemaz nerunājot par apskāvienu un bučošanu. Pat ar tuvākajiem ģimenes biedriem nepatīk apskauties. Vispār sentiments nepatīk, arī tādi vārdi - "es mīlu tevi", "man tevis pietrūkst" - nepatīk ne teikt, ne dzirdēt.
Interesanti, ka ar vīru ir pavisam citādāk. Vienīgais cilvēks, ar kuru man tas viss ir patīkami :)

Nesaskatu NEKO intīmu apskāvienā vai bučās uz vaiga (t) nav jau ar mēli.

Un atkal tāda sajūta ka dala cosmiešu dzīvo kaut kādā pavisam citā planētā :-D Es bieži mēdzu ari nepazistamam sievietem,skaistam "itkā nejauši" pieskarties ejot garam ,skaistam kasierem medzu nemot atlikumu pieskarties rokai un neviena nekad nav nepatiku izradijusi :D

Ak šausmas. :-D:-D

skaistam kasierem medzu nemot atlikumu pieskarties rokai

Kas, jums abiem kāds romantic connection izveidojās? :-D:-D

Man nepatīk pieskārieni no svešiem cilvēkiem vispār, sabučoties arī nepatīk. Apskaujos tikai ar tuvajiem, sabučojos ar ģimeni tikai un vienīgi. Nesaprotu kas tur slikts, ja man vienkārši nepatīk :D

Gasn jau neizrādīja nepatiku vienkārši. :D

Un atkal tāda sajūta ka dala cosmiešu dzīvo kaut kādā pavisam citā planētā

Man dažreiz šķiet, ka tu esi no citas planētas. Cilvēki ir dažādi un NEKAD nebūs tā, ka visiem kaut viena lieta vai darbība liksies vienādi pieņemama vai normāla. Tev mūžīgi ir jāiestarpina tas teikums par to, cik ļoti tu nesaproti cosmietes, ka tev apkārt tādu sieviešu nav un te lielākā daļa vispār ir dīvaina.
Tak iemācies reiz pieņemt to, ka cilvēki ir dažādi!

Es bieži mēdzu ari nepazistamam sievietem,skaistam "itkā nejauši" pieskarties ejot garam ,skaistam kasierem medzu nemot atlikumu pieskarties rokai un neviena nekad nav nepatiku izradijusi

Gan jau vienkārši palika tevis žēl. Bet vispār tā jau skaitās uzmācība.
.
Man arī veikalā pie kases gaidot rindā vīrieši tā it kā nemanot ir aizskāruši, ne reizi neesmu kautrējusies pajautāt, vai rokas nav kur likt un varbūt var atkāpties no manis pāris soļus. Otra privātā telpa ir jārespektē.

Kultūras īpatnības? Vai tad tas kāds jaunums, ka ziemeļnieki ir noslēgtāki cilvēki nekā dienvidnieki? Pieraduši aukstajās ziemās sildīties mājās, nevis augām dienām tusēties zem palmas, cilvēki norobežojas cits no cita un privāto telpu sargā vairāk. Tas tā īsumā no antropoloģijas viedokļa. Taču tas izskaidro visas temperamentu un mentalitātes atšķirības.

Es bieži mēdzu ari nepazistamam sievietem,skaistam "itkā nejauši" pieskarties ejot garam ,skaistam kasierem medzu nemot atlikumu pieskarties rokai

slimais :D :D neveicas iepazīšanās portālos, tāpēc jau sāc uzmākties pat uz ielas? :D

Otra privātā telpa ir jārespektē

Daudziem par to būtu jāmācās. It īpaši, kad stāvi pie kases, lai maksātu un otrā persona pielien tik tuvu, it kā pats(-i) taisītos maksāt par pirkumu.

otrā otra

Sanāk jau netīšām pieskaries, piemēram apkalpojošajam personālam, kad tiek izsniegts naudas atlikums, sab. transportā un tā. Es neesmu tāda iu, pretīgi, tik aprobežota neesmu, bet nu neteiktu ka patīk,protams.
Var redzēt kad lielākā daļa ir ļoti uz visu saspringusi un nelaiž sev nevienu klāt.

Ar tuvajiem apskaujos un varu sabučot. Ar svešajiem -nē,paldies:-D kaut vienreiz bija gadìjums. Bijām festivālā un gaidījām rindā uz bâru. Ar mani sāka runāties viena blondìne un beigás apķēra,samìĺoja un teica,ka Liepājā ir forši cilvëki(s) Tas bija sirsnìgi un patiesi. Nekādu diskomfortu man neradìja:-)
Par kasēm vsp klusēju. Tik ļoti riebjas,ka lien klāt. Mēdzu bubināt,gan skaļi,gan klusāk. 1x pagriezos un pateicu :"jùs varbùt varētu man uz muguras uzrāpties?!". :-D

Daudziem par to būtu jāmācās. It īpaši, kad stāvi pie kases, lai maksātu un otrā persona pielien tik tuvu, it kā pats(-i) taisītos maksāt par pirkumu

Varbūt atļauj samaksāt. :-D

Dzīvojot Rietumeiropā, pie šīs sasveicināšanās - atsveicināšanās bučām uz abiem vaigiem esmu pieradusi, tas liekas normāli un dabiski, pat, ja satiktie cilvēki ir pilnīgi svešinieki. Adaptēšanās periods gan bija tiešām ilgs, biju latvietis tipiskais, likās, ka cilvēki ielaužas manā intīmajā zonā, tas radīja lielu diskomfortu, bet tagad pat divu domu nav, ka varētu tā arī nedarīt. Tomēr jāsaka, ka tiešām izbaudu braukšanu uz valstīm, tai skaitā Latviju, kur tas netiek darīts.

Labi, ka ne uz visiem četriem vaigiem. :D
Nepatīk svešinieku pieskārieni un apskāvieni, kur nu vēl bučas. Rokas spiediens ir maksimālais ar svešiem cilvēkiem, bet apskaujos un bučas apmainu tikai ar draugiem un ģimeni, pat tas ne vienmēr. Neesmu aktīvākais bučotājs. Piekrītu, ka atturīgums mums ir elementāra privātās telpas cienīšana.

"jùs varbùt varētu man uz muguras uzrāpties?!".

Tieši tāda sajūta ir. :-D
Godīgā, Tev īpaši būtu jāzina, ka īsti godīgi tas nebūtu. :-D:-D

Nezinu, man daudz labāk patīk iedod tādu neīstu buču uz vaiga, nekā samīļoties. Samīļošanās parasti no malas izskatās dīvaini un es personīgi nesaprotu kā tieši, no kuras puses utt. Bučošanos ieviesu savā dzīvē pēc viena mēneša ceļošanas apkārt Itālijai, kopš tā laika domas par privāto telpu ir pazudušas. :D Atceros, augstskolā bija viens puisis, kurš noraustījās, kad viņam pieskārās, es varu saprast, ka nepatīk pieskārieni, bet īsti normāli tas arī nav. :D

Darba vidē tikai un vienīgi rokas spiediens, neskatoties uz to, ka ikdienā uzņemu ārzemniekus. Neviens dienvidnieks man nav uzspiedis buču, jo tas tomēr ir lietišķs pasākums.