Vakariņas, pusdienas un brokastis viņam tiek teju katru dienu. Un būtu labi, ja viņš ļautu man rosīties un likt viņu mierā, nevis ik pa brīdim izmestu kādu indīgu frāzīti adresētu man, kad eju garām... Lai nu kā, ticiet man, "pa labam" esmu visu ko izmēģinājusi. Parasti, protams, nostrādā, bet es arī esmu cilvēks un manai pacietībai mēdz pienākt gals (simboliski, jo patiesībā jau es vēl varētu paciesties, vnk neredzu vairs tam jēgu, jo tas nestrādā). Tad nu lieku noprast, ka viņa lutināšana un izlaišana ir mana labā un visžēlīgā griba (:-P ), nevis viņa augstības nopelns. Viņš mēdz to piemirst un tad es vairs neesmu jauka... 8-)