Šķiet ļoti virspusēji un pliekani, ka kādam labums saistās ar naudas iedošanu tantiņai uz ielas. Šitie cilvēki man atgādina Māti Terēzi, vēl arī baznīcas dižgarus, kas patiesībā ir pedofili utt. Uz āru labs, iekšā sapuvis.
Grūti pateikt. Neesmu ļauna, man nesagādā prieku citu sāpes un problēmas, patīk darīt cilvēkiem labu , palīdzēt un iepriecināt, taču noteiktās situācijās varu būt tāda maita, ka pašai brīnums.
Tāpēc, ka labam cilvēkam piemīt paškritika. Labs cilvēks nekad nesauksies sevi par labu, jo tādā veidā viņš sevi nostāda augstāk par citiem, kas neiet kopā ar laba cilvēka īpašībām. Reāli labi cilvēki ir ļoti ļoti maz. Visvairāk ir starp labu un sliktu.
Augsts pašvērtējums var būt/nebūt kā labam.. tā arī sliktam cilvēkam :) Turklāt pieļauju, ka cilvēkiem atšķiras domas pat to, kas ir labs un kas ir slikts :)
Labs cilvēks sevi nesauks par labu, jo sapratīs, Ka ir vēl tik daudz darāmā un tik daudz kā uzlabojama sevī. Tas ir tieši tāpat kā teicienā- Ka tikai mulkis sevi nosauks par gudru. Jo gudrāka tu esi, jo vairāk tu saproti, cik daudz Tu patiesībā nezini. Tāpat arī jo labāks cilvēks tu esi, jo vairāk tu saproti, cik daudz vairāk tu spētu dot un uzlabot.
Visvieglāk ir dzīvot mulkim un egoistam! Jo vairāk Tu domā par pasaules uzlabošanu, netaisnībām un problēmām, jo vairāk nākas sevi nosodīt un kritizēt. Visvieglāk ir dzīvot virspusēji, domājot par ikdieniškām lietām Un rūpējoties par sev tuvākajiem.
601
