Labvakar! Esmu sieviete. Man nav draudzeņu un man tādas nevajag, ziniet kāpēc? Jo es saprotos labāk ar vīriešiem nekā ar sievietēm. Man ir draugi no vīriešu kārtas. Tikai un vienīgi. Kopš bērnības nav bijusi neviena draudzene. Es labāk klausos sarunas par tehniku un citām lietām, nekā klausos kaut kādas cacas kladzināšanā par jaunāko modi un sēriju ''kādus nadziņus labāk šodien nokrāsot''.
Variet mani noēst līdz ar zemi, mani tas īpaši neuztrauc, vienkārši ir viedoklis par daiļo dzimumu.
Sivietes ir vienkārši ku-kū. Ieraksta diskusijas tēmu ''ko man tagad darīt? es nokrāpu savu draugu'' Ak dievs jēzus, varbūt aiziet nošauties, jo esi mauka un tādu Latvijā netrūkst?
Es nesaprotu tikai dažas lietas, kāda velna pēc ir vajadzīgas visas lupatas par 100 euro un smaržas par 90 euro? Kāda velna pēc ir vajadzīgas tik faking nevajadzīgas lietas kā kaut kādi matu vitamīni un lūpu palielināšana?
Draudzība starp sievietēm nevar pastāvēt. Sievietes ir skauģes un viena otrai noceļ puišus.
Ziniet kāpēc sievietes tik ļoti uztraucas par savu izskatu un mālējās kā ar špakteli? Ka tik vairāk iespraust sev starp kājām kāda čaļa draudziņu, lai tik izpatiktu visiem vīriešiem un varētu piesist kanti kaut vai aizņemtam čalim.
Sievietes tēlo cacas, ieejot sieviešu sab. tualetē vislabāk var redzēt cik kārtīgas esiet, ka sūdi ir nosmērēti pat pa sienu.
Variet mani noēst kaut bez sāls, bet es labprāt iesaistītos diskusijā.