Es varbūt esmu tāds baigais "nepieskaries - nenotrauc" gadījums, bet, arī mans "zēns", atgriežoties pēc nedēļas prombūtnes, apskādēja man kaklu. Ne nu tīšām zīda, bet nu...aizrāvāmies. :D No rīta uzsmērēju mazliet bb krēma un centos kaklu kā žirafe neizstellēt, bet viena kolēģe vienalga pamanīja. Neko, nosmējās, ka tev, darling, laikam gan bloody good weekend bija, es mazliet piesarku un nosmējos līdzi. Visi dzīvi. :)
Nedomāju, ka vajag to nest kā piespraustu ordeni, bet arī slēpties pagrabā, kamēr noies, nevajag.