Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Attiecības ar tēvu

 
Reitings 416
Reģ: 15.01.2014
Ir tik daudz, ko varētu rakstīt par šo tēmu.
Būtībā ir tā, ka mans tēvs mani, maigi sakot, kaitina. Es nevaru ar viņu jauki parunāt, ilgstoši atrasties viņa sabiedrībā ir diez gan pagrūti (bet tagad ir sanācis tā, ka pie vecākiem esmu jau pusotru nedēļu), esmu ļoti vēsa pret viņu, ko cenšos kaut kā mainīt, bet, nu, nesanāk. Kad mēģinu runāt vai vienkārši atbildēt tēvam, viņš manus vārdus dzird pavisam citādi. Piemēram, pēdējās dienas visu laiku neliek mieru ar jautājumu, vai es braukšu dzīvot un strādāt uz Mainhettenu (Frankfurti pie Mainas), tur debesskrāpji (protams, tas kā joks par tiem debesskrāpjiem)... Saku, ka, ja gribas debesskrāpjus, jābrauc uz Dubaju. Viņš to dzird tā, ka es gribu braukt uz Dubaju un apprecēties ar kaut kādu musulmani, un sāk par to diskutēt, uzdot stulbus jautājumus un pārmest. Un tā ir vienmēr, kas ir nežēlīgi kaitinoši.
Viņš ir arī tāds impulsīvs, katrs sīkums viņam izraisa nepatīkamu diskusiju vai strīdu, kurā viņš kliegs, lamāsies vissliktākajos vārdos, apsaukāsies, darīs visu, lai tikai mēģinātu pierādīt savu taisnību. Kā viņš bieži vien mammai, atvainojos, uz*irš, pie kā mamma jau ir pieradusi, tas arī drīzāk ir emociju iespaidā, bet tā gribas pateikt, ka tikai lupata tā runā ar sievieti, bet diez vai es kādreiz saņemšos, un jēgas arī no tā nebūtu nekādas.
Bērnībā no viņa baidījos, ļoti. Viņš ir tāds... agresīvs. Esmu fiziski no viņa dabūjusi reizēm vairāk par parastu iepēršanu, bet grūtāk, protams, ir bijis emocionāli. Vienu brīdi pamatskolas laikā pat gribēju, lai viņš nomirst.
Tagad cīnos ar sevi un pārmetu, ka ir tāda attieksme un sajūtas, reizēm žēl tēva, ka es tā pret viņu. Vienmēr ir gribējies, lai man būtu tāds tētis, kā citiem, kā filmās, kurš ir maigs, jauks, ar kuru var parunāt, kuram var paraudāt uz pleca, uzticēties un paprasīt padomu.
Nezinu, kāpēc veidoju diskusiju. Varbūt, lai man pateiktu, ka, ņemot vērā visu, tāda attieksme no manas puses ir normāla, varbūt, lai uzzinātu, kādas ir jūsu attiecības ar tēviem.
Jūsu domas par šo visu.
06.10.2016 13:04 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Manuprāt, mainīt tu neko nevari. Centies cik gribi, bet jūsu attiecības paliks vienmēr tādas, kādas tās ir tagad. Lai kkas mainītos ir jābūt abpusējai vēlmei ko mainīt. Tev tā ir, bet tavam tēvam izskatās, ka viss ir vislabākajā kārtībā un nekādas izmaiņas viņš necenšas ieviest.
Tavā vietā es noteikti censtos izvairīties no jebkādām sarunām, kuras var izvērsties nepatīkami.
Bet vispār traki.
06.10.2016 13:19 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Vienkārši norobežojies no tā cilvēka un dzīvo savu dzīvi. Runājiet ļoti minimāli un ja jūti, ka tās sarunas no viņa puses paliek par provokācijām, tad vienkārši ej prom un nerunā ar viņu.
Manas attiecības ar tēvu? Kādu vel tēvu? Man tāds nav.
06.10.2016 13:38 |
 
Reitings 1859
Reģ: 08.09.2016
Vienkārši norobežojies no tā cilvēka un dzīvo savu dzīvi. Runājiet ļoti minimāli un ja jūti, ka tās sarunas no viņa puses paliek par provokācijām, tad vienkārši ej prom un nerunā ar viņu.

Pagaidām tā daru. Nesaku gluži, ka man tēva nav, līdz vienam dzīves posmam viss bija forši, bet viņa izdarības man neļauj ar viņu vēlēties uzturēt kontaktus, tas arī viss.
06.10.2016 13:42 |
 
Reitings 1859
Reģ: 08.09.2016
Esi mēģinājusi izrunāties, nu tā pa īstam un no sirds?
06.10.2016 13:44 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Opā.
Nu man tiešām nav tēvs, man ir spermas donors kurš nav piedalījies manā dzīvē vispār.
Kurā mirklī tava attieksme pret viņu mainījās? Ko viņš izdarīja?
06.10.2016 13:45 |
 
Reitings 1859
Reģ: 08.09.2016
MissJoker, tu ar mani?
06.10.2016 13:57 |
 
10 gadi
Reitings 1296
Reģ: 01.07.2013
Nu man tiešām nav tēvs, man ir spermas donors kurš nav piedalījies manā dzīvē vispār.

Mana situācija tieši tāda pati. Un tagad man ir jāiet pie šī donora uz mājām, ja gribu iepazīties ar savu brālīti. Bet es ņuņņa nevaru, sāp tā teļa nodevība, goda vārds! (t)
06.10.2016 14:03 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
man ir brīnišķīgas attiecības ar abiem vecākiem ...
vienīgais , ko varu ieteikt , iemācies pielāgoties un neņemt tik ļoti pie sirds ....
06.10.2016 14:03 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Mele, Jā. Izklausījies pēc Mistel uz mirkli.
06.10.2016 14:06 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Shakti tikai viens? Man ir kādi 2-3 pusbrāļi un vel vismaz divas pusmāsas. Pie tam es viņus visus nesen izdzēsu no saviem kontaktiem jo sapratu ka tam nav jēga.
06.10.2016 14:07 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Radiniekus neizvēlas. Sanāk tāda dilemma - jāmīl cilvēks, kas varbūt dara pāri kaut kādā veidā. Ja mīlestība pazūd, nav jājūtas vainīgam - dots devējam atdodas. Trakāk ir tad, ja mīlestība ir, bet kaujas ar naidu vai nepatiku.
06.10.2016 14:07 |
 
Reitings 1859
Reģ: 08.09.2016
Nē, nē, nedaudz tekstā ķļūda, bija domāts, ka arī pagaidām tā daru, kā tu.
Ka cenšos nekontaktēties utt.
06.10.2016 14:08 |
 
10 gadi
Reitings 1296
Reģ: 01.07.2013
Miss Joker, nu tēvam pus gadu atpakaļ sieva dēlu dzemdēja. Sakontaktējos ar viņu, pajautāju, vai varu iepazīties ar brālīti, bet vēlams tad, kad viņas vīrs nebūs mājās, uz ko atbildēja, ka tā nebūs smuki. Man jānāk tad, kad viņš arī būs mājās. Bet man tas ir vesels krusts! :D
06.10.2016 14:11 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Mele, tagad es to saprotu. :D
06.10.2016 14:11 |
 
Reitings 253
Reģ: 31.05.2016
Tai pat laikā, kad citām ir briesmīgi tēvi, man gribas, lai man tāds (tēvs) vispār būtu.
06.10.2016 14:19 |
 
Reitings 253
Reģ: 31.05.2016
T.i., nevis es gribu, lai būtu, kaut vai briesmīgs, bet vienkārši lai būtu. Ja būtu uz ko paļauties.
06.10.2016 14:20 |
 
Reitings 416
Reģ: 15.01.2014
Viņš ir cilvēks, kas mani pagaidām uztur, jākontaktējas katrā gadījumā, lai cik tas nesmuki no manas puses neizklausītos. Bet nezinu, jūtos vainīga, ja bez maz ignorēju viņu.
Izrunāties neesmu mēģinājusi. Nezinu kāpēc, bet tā no sirds izrunāties es daļēji māku tikai ar svešākiem cilvēkiem, ne ar mammu, ne māsu, kas man ir tuvas, nemāku, kur nu vēl ar tēti. Un es zinu, ka es viņu neizmainīšu, un diez vai kaut kas mainīsies. Citreiz liekas - ja vecāki būtu šķīrušies, būtu vieglāk norobežoties. Visdrīzāk tādā situācijā vispār gandrīz nekontaktētos.
06.10.2016 14:27 |
 
Reitings 249
Reģ: 17.07.2014
nu par mani var lasīt šeit
http://cosmo.lv/forums/topic/200396-tarakani-galva/?sort=ASC&pnr=2
Un labāk lai viņš nebūtu bijis vispār nekā tāds kā tagad. Nekas nespēs izmainīt manas domas. Tik daudz reizen cik esmu raudājusi spilvenā, gribējusi ielīst no kauna zemē, tāda kāda esmu tagad. Nē, es labāk būtu iztikusi bez tā. Varbūt mammai tagad būtu izveidojušās normālas attiecības ar kādu citu, nevis tik daudz gadi tāda posta
06.10.2016 14:33 |
 
10 gadi
Reitings 591
Reģ: 29.01.2009
Opā.
Nu man tiešām nav tēvs, man ir spermas donors kurš nav piedalījies manā dzīvē vispār.

man ir tāpat.
06.10.2016 14:41 |
 
Reitings 259
Reģ: 06.03.2010
Zel lasit, ka daudziem ir sliktas attiecibas ar vecakiem rakstura ipatnibu del, pagatnes utt. Paldies, ka man ir tik mils tetis ar ko biezi sazvanos, mamma ari mila un forsa. Es loti ceru, ka man ar saviem berniem bus tik pat labas attiecibas!(l)
06.10.2016 15:14 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits