rakstība lieliski parāda autora inteliģences un izglītības līmeni...
Piekritīšu. Vismaz tādā ziņā, kā man tas liek uztvert cilvēku. Ļoti patīkami, ja, piemēram, sarakstoties ar mani, es redzu, ka cilvēks piedomā pie tā, kā un cik pareizi viņš raksta, pat, ja tās kļūdas tur ir (nav nekas traģisks, ja nepārzina visus iespraudumus, divdabja teicienus utt, komatu, kas atdala teikuma daļas ar dažādiem gramatiskajiem centriem, gan gribu redzēt, jo to neesamība apgrūtina teksta uztveršanu).
Ar tādiem cilvēkiem, kam pilnīgi uz to (gramatiku) nospļauties, komunicēt ir vienkārši nepatīkami. Par Rīdzinieces tipa rakstības stilu vispār paklusēšu. Tur pat var nebūt runa par to, ka man vai kādam nepatīk tāda gramatika (tās neesamība), bet, lasot (mēģinot izlasīt!!!) tādu cilvēku rakstīto, acis var "salauzt". Ne par ko tādus cilvēkus nespēšu uztvert kā gudrus, inteliģentus... Drīzāk atgādina tādus tirgus klaču bābu/lauķu (ne cilvēku no laukiem, bet konkrēti lauķu)/urlu tipa cilvēkus. :-)