Manai bijušajai instruktorei un autoskolai kopumā bija viedoklis, ka ir jābrauc ar dažādām mašīnām un dažādiem cilvēkiem (pirms eksāmena viņi ieteica braukt pāris stundas ar citiem instruktoriem), lai saprastu, ka visas mašīnas nav vienādas un lai pierastu pie tā, ka līdzbraucējs (eksaminators) var būt gan mierīgs, gan stresains. Kad es mācījos braukt, man teica, ka nav jēgas ņemt mazāk par 2(vai labāk 3) nodarbībām nedēļā (kur katra nodarbība ir kā divas stundas, nu kopā sanāk 1,5h) + papildus jābrauc ar vecākiem, draugiem utt.
Pati arī biju ievērojusi, ka, pirmkārt, drauga mašīna ļoti atšķiras no instruktores mašīnas, cik viegli spiest uz pedāļiem utt., otrkārt, ka kādu laiku nebraucot ar drauga mašīnu manas prasmes pie instruktora bija krietni pavājinājušās. Bet varbūt tas ir tikai man, jo es vispār raustos braukt ar mašīnu un tad ja kādu brīdi nebraucu vai ja iekāpju mašīnā un pēkšņi viss citādāk nekā instruktores mašīnā, tad drosme pazūd, līdz ar to sliktāk braucu.