Es zinu, ka ir bijušas millions diskusijas, ka mūsdienās tas ir normāli negribēt bērnus. Esmu ar puisi kopā 5 gadus un mūsu attiecības ir nogājušas strupceļā, man nejauši ir nācies izspļaut, ka man riebjas bērni un pati nekad negribētu. Protams, šobrīd eam vēl ļoti jauni (25 gadi) un neplānojam pat kāzas, taču nesen kad bijus ciemos pie viņa radiniekiem viņam esot uzkritis, ka man pat neesot gribējies rokās ņemt viņa mazo māsīcu un splēlēties. Viņš tāpēc esot teicis, ka gribot pārdomāt vai mūsu nākotnes attiecībām ir jēga, ja es nākotnē negribēšu viņa bērnus. Es viņu ļoti mīlu un viņš ir tiešāms mans soul mate, bet esmu pārliecināta, ka man neradīsies mātes jūtas, tāpēc no vienas puses būtu dranķīgi vajāt viņu aiz deguna. Ko man darīt un ko teikt?
Man patiešām ir savdabīgs raksturs un es piepildījumu bērnu audzināšanā nesaskatu.