Visi vīrieši grib bērnus, nu, 99,999%, daļa pēc būtības, daļa ķeksīša pēc, lai ir, ar ko palielīties sabiedrībā, bet, kad nonāk līdz reālām rūpēm par bērnu, tad lielai daļai tas entuziasms noplok. Mans vīrietis arī sākumā teica, ka grib, es teicu - labi, ja ielidošu, tu ņemsi bērna kopšanas atvaļinājumu darbā, jo es pilnīgi viennozīmīgi mājās ar bērnu nesēdēšu, mani tas neinteresē. Es bērnus nevēlos un svešus bērnus arī uz rokām neņemu - nepatīk. Tie vīrieši, kuri grib bērnus, lai sākumā atbild uz jautājumu, vai ir gatavi 2 gadus nosēdēt mājās. Nē? Tad kā to drīkst uzspiest sievietei?