nenoderīgas dāvanas

Es metu ārā to, kas man nav vajadzīgs un derīgs. Protams, uzreiz pēc dāvanas saņemšanas nelidinu miskastē un lietas ar pievienoto vērtību, piemēram, pašdarinātas, arī nemetu ārā, un tomēr nejūtu pienākumu piebāzt skapjus ar nevajadzīgiem krāmiem. Bet nu, mani draugi arī to zin, tāpēc tādu dāvanu gandrīz nemaz arī nav

man ir viena nederīga dāvana - seksīgs bodijs no draudzenēm. man lielas krūtis un izmērs neatbilst, tāpēc nejūtos viņā ērti. esmu tikai uzmērījusi. likt kaut kur pārdot negribas, ka meitenes neapvainojas.
stāv atvilktnē tik pat smuki iesaiņots.

Nu sokolades, tehas kaut vai uz darbu aiznes, kolegi tacj apedis..
Kapec sveces nevari dedzinat majas? Tas tac launo energiju aizsuta prom!
Kosmetiku gan mest ara, ja nav kam atdot un pati nelietosi!
Es vairak besos, kad davina kkadas figurinas un tadas lietas, nav tac kur bazt tadas, pilna maja ar sudiem, un vel sitie papildus, ara mest nevar, jo pec tam kad atkal nak ciemos, nenod kas tur, vel uzprasis, kur manis davinatais koka engelis (tas piemeram)

Saldumus parasti kādam atdodu. Kosmētiku, bižurēriju un citus niekus atdāvinu. Sveces nodedzinu.

kad ej ciemos,tad paņem klāt un pieliec pie ciema kukuļa šokolādi, vai arī rīko mājās pasēdēšanu atver un uzliec ciemiņiem.
sveces, tēju, kosmētiku vari atdot kādai personai,kurai ir grūtības ar naudu.
Muļķīgi ir mest ārā.
tām ,kurām daudz kas lieks-variet te iemest un vnk atdot par velti,vai arī aiznest labdarībai, vai arī ielikt maisiņā un nolikt pie miskastēm,lai paņem kāds bomzis un apēd šokolādi, vai arī kāds kaimiņš

Tās pašas tējas es vnk atdodu radiem, vai arī ir tādi ,kuriem viņas garšo -nāc regulāri ciemos un vnk cienāju ar to tēju. Ja kas mums negaršo,tad tas nenozīmē,kad citiem garšo. Es regulāri izmēģinu jaunas tējas, pērku un sakrājas tās ,kuras negaršo un tad tieku vnk vaļā

Lietas, kuras man nepatīk, cenšos atdot, ja ienāk prātā kāda, kurai to var atdot. Par laimi, pēdējos gados man nav bijušas ļoti sliktas dāvanas, bet tāpat ir bijuši visādi brīnumi, kurus nav sanācis pielietot - šalles, kuras man nepatīk (krāsu ziņā), spilgti rozā nagu laka (nelietoju tādas), Swarovski kaklarota, kas bija masīva un ne manā stilā (atdevu mammai), acu zīmulis (nekad tādus nelietoju).
Saldumi arī ir mana sāpe, neēdu tos gandrīz nekad, latviešu šokolādes un konfektes vispār negaršo, tāpēc vienmēr meklēju, kam atdot.

Man šīs nenoderīgās dāvanas ir kłuvušas par veselu problēmu... Drauga mammai patīk pirkt un mums dāvināt visu, kam ir atlaides Maximās utml. veikalos, sākot ar ziepēm un beidzot ar blenderiem... Plānoju kādu dienu veikt kārtīgu revīziju un visu nederīgo atdod varbūt kādai trūcīgai gimenei vai kaut kur ziedot, bet tas atkal ir vesels pasākums, kas prasa laiku Arvien vairāk pārliecinos par to, ka cilvēkiem ir jājautā, ko vińi vēlētos vai tieši otrādi nevēlētos sańemt dāvanā.

Ja tie ir kaut kādi priekšmeti - svečturi, drēbes, ko nevilkšu, izmetu visu ārā, kad taisu mājās mantu revīziju. Ar kopjošo kosmētiku nav problēmu - parasti izlietoju. Dekoratīvo turu ar domu, ka varbūt kādreiz pamēģināšu ...

Meitai uzdāvināja lietotas mīkstās mantas un ziemas vecu kombinzonu. Nikna biju, bet negribētu sabojāt vakaru. Nezinu kur lai liek, arī mazturigām ģimenēm gribas labas mantas.
Man ir sadāvinatas daudz vannas bumbas, diemžēl nelietoju, tās varbūt mammai atdošu, man vienkārši nepatīk izteiktas smaržvielas.

Visvairāk kaitina "ceļojošās dāvanas" - visi tie sapakotie bezvārda kosmētikas, dušas želeju, krēmu, ziepju un bumbu kompleki - tiešām metu ārā bez žēlastības, ķēde kādam jānoslēdz galu galā.
Sveces vēl vismaz nodedzinu, izmetot ārā visus tos sausos dekorējumus apkārt.

Tā kā man ir periodi, ka brīžiem mājās ziedi ir kalniem, tad daudzi dāvina vāzes, bet uz tām esmu ļoti izvēlīga, tādēļ daudzas tiek atdāvinātas. Ir bijuši neglīti šķīvji, ko esmu plēsusi un tālāk veidojusi interjera dekorus. Kosmētika tiek atdāvināta. Parasti cenšos neko ārā nemest un kaut kur, kaut kā izmantot.

Paldies Dievam, man reti ko tādu dāvina!
Sveces kādreiz uzskatīju par tādām nederīgām lietām, bet sākot strādāt, 2 nedēļu laikā sadedzināju darbā visus savus necilos krājumus.. un kļuvu atkarīga (domāju, ka tiesa uz rudens-ziemas sezonas tikai) no smaržīgām svecēm. Pat veikalā šodien kādas 2 nopirku, jo visas izdega.. Kurš nu padomātu, ka kādreiz patiks sveces dedzināt Bet jā ... mājās es nevaru izturēt, bet darbā nez kāpēc "aizgāja"
Šokolādes vari atdot draugiem/radiniekiem/kolēģiem..
Visvairāk kaitina laikam visas tas figūriņas, jo pielietojumu tām tiešām neredzu, tad nu lidinu ārā. Bet jā, kā jau minēju, man reizi pāris gados ko tādu iespējams uzdāvina..

Man pilns ar visādām apsveikumu kartiņām, tā besī, ka man dāvina apsveikuma kartiņas. Ja tik ļoti gribas, atsūti tak man elektronisku kartiņu, kas man nestāvēs mājās un neizņems vietu. Bet izmest arī kaut kā nevaru, cilvēks tomēr domājis par mani, pircis, meklējis un rakstījis dzejolīti, ehh...
Ir arī sveces, visādi suvenīri, skaistākos paturu, bet lielu daļu atdāvinu. Vannas burbuļbumbas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, reizi pa reizei pāskatu, tos, kam jau beidzies derīguma termiņš, izmetu, citus atdāvinu.

Visvairāk kaitina laikam visas tas figūriņas, jo pielietojumu tām tiešām neredzu, tad nu lidinu ārā.

Tās figūriņas un citi nepielietojami nieki mani arī kaitina visvairāk, jo krāt, turēt un guldināt putekļus savās mājās negribu. Runājot par kosmētiku/ lietām/ ēdienu, tad, tāpat kā te jau tika minēts, vai nu domāju, kam atdot vai arī ļauju apēst ģimenei/ draugiem.

Ja lieta dārga, piemēram, smaržas, parasti pārdodu kaut kur par puscenu.
Ja tās ir konfektes vai kaut kas ēdams, tad vienmēr kādam atdodu, lai priecīgs ēd
Sveces pati nodedzinu, pārāk skaistas un smaržīgas, lai mestu laukā.

Hah jā, figūriņas it kā stāv (tikai iemestas necaurspīdīga kastē zem vāka) tās es nesaprotu, pilnīgi bezjēdzīgi iegādātas, bez nozīmes

Kāpēc mest ārā? FB ir grupa "Atbrīvojies no lietām", tur visādus štruntus var piedāvāt, vēl rinda izveidosies. Citam tā svece būs baigā vērtība.
Par lietām, kas nelietojas. Ir man tāda radiniece, it kā draudzīga, bet ar putniem...mūždien staigā pie kkādām zīlniecēm, pesteļotājām. Dikti skaudīga, dusmās arī ar lāstiem mētājās, brr... Viņas dāvinātās sveces, krūzes utt. bez žēlastības liku pie miskastēm.

Neko nemetu ārā, jo esmu no tiem cilvēkiem, kas vispār negribīgi met ārā mantas. Tāpēc man var plauktā stāvēt arī pirms 15 gadiem dāvināts krēms, piemēram. Pat vecas somas un apavus mēdzu neizmest. Arī visādus papīrus, makulatūru. Visu nogrūžu kaut kur dziļāk, lai netraucē. Citreiz, kad atveru skapi, tas viss man krīt virsū. Kaut kādi vācēja simptomi Bet man tiešām žēl izmest! Man liekas, ka kaut kad noderēs.