Es neko tādu nekad bērnam neteiktu. Tas iedragā bērna psihi. Katrai raudāšanai/psihošanai ir savs iemesls. Ja māte vienkārši pasaka:"Tāds tu man neesi mīļš un vajadzīgs, tāpēc atstāšu tevi tepat," tad kā tas bērns var justies, ja netiek galā ar savām dusmām? Man tas nav saprotams. (t)
Okey, neraudošam un neuzvilktam bērnam var pateikt, ka ja nenāks līdzi, tad atnāks sliktie onkuļi vai kko tml., bet ne jau bērnam kurš tā jau ir histērijā par kaut ko un viņam spiestā kārtā liek apslāpēt savas dusmas/bēdas.. da vienalga ko.
Mana mamma šitā arī mani biedēja, ka kaut kur atstās, kādam atdos utt.. protams, ka viņa jau neko sliktu negribēja man ar to nodarīt, bet atceros kaut kādas tamlīdzīgas frāzes no savām histēriju reizēm un nedomāju, ka tā ir pareizi darīt!