Ja godīgi - nedaudz iedzeru (pret stresu, nevis alkoholisms :-D ) un visu rakstu līdz galam neizlasīju, bet iekrita acīs šis:
kur kurpes reāli ar rokām nav jāšņorē, tāpat kā nav dabā jāatrod ceļš, jābūvē telts, jāgatavo ēst, jākurina ugunskurs utt.
Es nemāku slaukt govi, nokaut un izķidāt vistu, audzēt labību, aust audeklu, izgrebt no koka karoti, saskaldīt malku, utml. Bet nafig man to vajag?
Cilvēkam ir jābūt piemērotam dzīvei SAVĀ vidē. Jā, 19. gadsimtā es būtu totāla idiote, kas nemāk neko, un vispār - kādā mucā es esmu augusi? Šodien, ja man vajadzēs nokaut vistu, es pratīšu atrast tutoriāli Youtube.
Par dzīvi 30 gadu vecumā pie vecākiem es nemācēšu komentēt, lai gan no otras puses - dzīve tā saucamajās joint families (vairākas paaudzes zem viena jumta) gadu tūkstošiem bija norma, nevis izņēmums.
Vienmēr, ikviena paaudze ir kliegusi, ka ak dievs, "kad mēs augām, tad gan tā nebija", un ka jaunā paaudze ir galīgi dulli, un vispār. Šodien realitāte un sabiedrība mainās tik strauji, ka jau 5-10 gadu starpība ir ekstrēms "generation gap". Nav tāda "atmuguriski", evolūcija, lai gan dīvainos virzienos, bet vienmēr iet uz priekšu. Un zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēks kā suga evolucionē tik strauji, kā nekad agrāk.
Mans bērnudārznieks lieliski lieto datoru un jā, es ar to lepojos!