Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

mīlestība beigusies?

 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
Sveikas!
Nekad iepriekš neesmu diskutējusi publiski par savām attiecībām, bet šoreiz nolēmu uzjautāt šeit anonīmi forumā.
Tātad esmu attiecībās 9 gadus, esam precējušies 2.5 gadus. Vīrs ir mana pirmā un vienīgā mīlestība, pazīstami esam kopš bērnības. Ikdienā sadzīvojam ļoti labi, protams, ir bijuši strīdi, lielāki, mazāki, nerunāšanas dienām utt., kā jau mēdz notikt. Taču tas, ko mana sirds nespēj izturēt, ir tas, ka ik pa laikam viņš uzsāk tādas sarunas, kas noved pie strīda. Bet šie iemesli vienmēr ir bez pamatojuma. Par piemēru, patreiz viņš ir ārzemēs (tāds darbs), atsūta man naktī īsziņu: ''Tu zini, mani māc šaubas, vai tu par mani nākotnē vienmēr rūpēsies, t.i. vai būsi blakus tādos mirkļos, kad man vajag tavu plecu...'' es to nesaprotu! :'-( Mēs viens otru mīlām, vismaz viņš to man vēljoprojām ikdienas apgalvo, es viņu tiešām mīlu, tāpat kā pirms gadiem 10, kad bijām tikai draugi. Bet šīs dīvainās ziņas un sarunas man duras sirdī. Es zinu, ka arī tagad, mēs pastrīdēsimies varbūt, viņš atbrauks, viss būs ok uz laiku. Bet es arī zinu, ka pēc mēneša, diviem atkal uzpeldēs kāda šāda ziņa vai saruna.
Mani baida tas, ka varbūt viņš vairs nevēlas būt ar mani kopā, bet nespēj to atklāti pateikt. Jo, kad ir bijusi asāka vārdu pārmaiņa, esmu to jautājusi, bet vienmēr apgalvo, ka mīl mani, taču nesaprot ''šīs lietas''. Šīs lietas būtībā ir neesoši notikumi, manas darbības vai uzskati, ko nekad neesmu darījusi, paudusi, bet ko es it kā varētu izdarīt. Es baidos, ka es akli mīlu un visu piedodu. Piedodu? Jo tie mēdz būt sīki apvainojumi, kam nav pamatojuma, es nekad neesmu devusi iemeslu tādiem ar savu rīcību. Kad tiekam pāri, tad viss ir atkal kārtībā.
Kādi jums komentāri? Laikam gaidu tikai citu domas vai pieredzi, jo man īsti tādas labākas draudzenes nav, jo arī labākais draugs ir vīrs. Mēs esam pieņēmuši nopietnu lēmumu, doties dzīvot uz citu valsti, jo darbs viņam tāds, man ir jākārto testi, jāvelta laiks daudzām lietām. Es baidos aizbraukt un tad saprast, ka viņš nevēlas dzīvot ar mani.
26.09.2016 10:43 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
up!
26.09.2016 10:49 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Tavos lūgumos (ja tādi ir), lai neizsaka šādas lietas, viņš neklausās/ignorē?
26.09.2016 10:49 |
 
Reitings 2558
Reģ: 01.04.2014
Viņš vispār paskaidro to īsziņu pēc tam? Vai tu saki, ka nesaproti ko viņš grib pateikt? Izklausās vispār pēc depresīva tipa cilvēka, viņš ir dzīvespriecīgs, pārliecināts par sevi?
26.09.2016 10:52 |
 
Reitings 638
Reģ: 29.01.2009
saprotu, cik nepatikami ir sanemt sadus mazus duncisus, bet ka tas ir iepsejams, ka sadas frazes beidzas ar stridu!?
saprotu, no vina puses ta ir pasiva agrisivate, bet ja tu uz to atbildi ar atkalatu agresiju (stridu), tad nav brinums, ak tas atkartojas!
problkema, man liekas ir taja, ka vinam trukst uzmanibas! ne jau ka mazam bernam, bet, ka teici, ja domajat par lielime dzives soliem, tad vinam pietrukst varbut parliecibas par tevi! tad nu vins tev parmet to, no ka baidas!
vai esi meginajusi but atklata ar vinu un teikt to ko seit pateici!? ka tas ko vins saka nav taisiniba, ka tu vinu mili un gribi but ar vinu da vienalga kur, un ka tev ir bail, ka vinam milestiba ir beigusies, jo vins tev visu laiku sitadus tekstus met ara!?
bet sim visam ir janotiek sarunu veida, mierigus sarunu veida un parunajat ari velreiz kopejos nakotnes plauns, lai butu drosi, ka iedomajaties vienu un to pasu!
26.09.2016 10:56 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
Selīna,
jā, šie teksti vienmēr beidzas ar strīdu. Esmu to teikusi daudzreiz, lai lūdzu tā nedara. Viņš pasaka, ka viss, par to vairs negrib runāt, aizmirstam... bet zinu, ka pēc laika atkal būs kaut kas. Pats ir izteicies, ka viņam ir grūti uzticēties cilvēkiem, lai gan es neesmu devusi iemeslu neuzticībai. Bet strīdi nav tikai par uzticību.
Cherr, paskaidro, paskaidro, vienmēr ievirza kādā konflikta gultnē, bet bez pamatojuma, kā jau minēju augstāk atbildē. Viņš ir salīdzinoši jautrs, komunikabls, bet mīl arī palikt mājās klusumā, tiešā nozīmē klusumā, bez mūzikas, TV un lielām sarunām. Zinu, ka pusaudža gados ir bijusi depresija, bet savādāk par tādām lietām nekas neliecina. Jo darbs it kā labs, pašam patīk...
26.09.2016 10:59 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Pateiksu TIKAI savu pieredzi. Manas ex attiecibas sada salidzinasana, sava veida parmetumi sakas tad kad virietim bija paradijusies interese par citu sievieti, lidz ar to vins varbut pat neapzinati mani ar vinu nepartraukti salidzinaja.
26.09.2016 11:05 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
havaja,
viņš pats ir mierīgs parasti, nekad strīdos nekliedz, izmet kaut ko, pēc tam pats klusē. Es arī balsi īpaši neesmu pacēlusi, man ar tāds mierīgs raksturs. Mūsu strīdi ir argumentu jūra, ko katrs cenšamies pierādīt bez kliegšanas un trauku plēšanas. :-D
Un, jā, mums tā bija noruna, ja strīdamies, vai kas nepatūk - runājam! Nevis klusējam un paliekam tikai ar savām domām par otru, ko viņš darīs, un ko viņš domā. Esmu to visu teikusi, atbild, ka mīl mani, bet šaubās utt., utt.
Pirms gadiem ~5 es viņam pārmetu, ka nezvana man, nesūta ziņas, tīri, lai apvaicātos, kā man klājas. Tagad šķiet, ka atspēlējas, nesen pats sāka mani par to apvainot. Kad tā arī pajautāju, tad atbildēja, ka, nē, vienk. jūtas skumji, ka nedodu ziņu viņam. :-(
26.09.2016 11:09 |
 
Reitings 638
Reģ: 29.01.2009
bet varbut tas ir ir iemesls, vins ir projam, megina iekartoties, lai jums tur kas butu un vins nav paliecinats cik loti tu esi visa taja ieksa, jo tu tur vienkarsi vel neesi!?
megini vinam dod zinu biezak, un likt saprast, ka ar domam un gaodam esi ar vinu, jautajies par vina ikdienu, lai vinam butu sajut, ka ir svarigs, ka tev rup un tu interesejies par vinu!?
man liekas, ta vienkarsi ir, ka vinam pietrukst tavas uzmanibas! gribas, lai tu vinam pietruksti un lai tu apvaicajies un mekle vinu!
26.09.2016 11:12 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Es laikam vienkārši sāktu viņam atdarīt ar to pašu. Ja sāktos šādas runas, tad liktu sevi apbižotās lomā un teiktu, ka viņš laikam mani vairs nemīl, es viņam neesmu vajadzīga, laikam grib šķirties u.t.t. Reāli izliktos par cietēju.
Ja ar runām problēmu nevar atrisināt, tad mēģinātu šādi.
26.09.2016 11:13 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
havaja,
nu varbūt esmu stulba, bet es tiešām viņu mīlu un atbalstu kā vien varu, un mēs paši esam runājuši, ka to pierādīs tikai laiks, ko pavadīsim kopā. Par to ne/zvanīšanu tas tik viens piemērs. Un kas ir labākais? Kad zvanu biežāk, tad seko pēc laika paziņojums, ka kontrolēju viņu pārāk daudz un neuzticos viņam! Kad šo iz/runājam, tad viņš izliekas nedzirdam šos faktus, viss beidzas ar: nu, es nezinu, tu taču zini. es par to vairs negribu runāt...
26.09.2016 11:18 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
Selīna,
man bija tāda doma, bet es tiešām īsti nespēju, kad mani galīgi noved, nu tad uzmetu lūpu, nerunāju, aizbraucu padzīvot pie māsas. Bet pati jūtu, ka nevaru bez viņa un visu aizmirstu, sazinamies, salīgstam un viss ir OK.
Es baidos, ka es dzīvoju vēl ar rozā brillēm (cik nu tas pēc 9 gadiem var būt), bet viņš nemīl, bet tikai baidās to atzīt. Un tādēļ provocē mani, lai es būtu tā, kas lauzīs un pametīs viņu. Ja godīgi, man brīžiem tie izgājieni šķiet tāda nenobriedusi uzvedība (to gan neesmu uzdrošinājusies viņam teikt)
26.09.2016 11:23 |
 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Vai vīra ģimenē viss ir kārtībā? Vecāki joprojām laimīgi kopā?
Atzīšos, ka man dažkārt arī izsprūk frāzes, ka visi vīrieši agri vai vēlu krāpj u.c., jo tētim ir bijuši sānsoļi, kurus mamma gan ir piedevusi un vecāki puslīdz laimīgi dzīvo kopā.
Es uzticos savam vīram un mums ir lieliska laulība un nav man nekad bijis pamata domāt, ka viņam ir vai varētu būt sānsoļi, bet jūtu, ka tas,kas ir noticis manā ģimenē, mani pašai negribot ir ietekmējis. :-/ Pati jūtos ļoti slikti, ja kaut kas tāds pasprūk, bet vīrs jau zina, no kuras puses vējš pūš un saka, ka visi vīrieši nav kā mans tēvs.
26.09.2016 11:25 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
freya,
nē, vecāki šķīrušies kopš viņa bērnības. Arī manējie, bet tur bija citi iemesli nevis neuzticība. Man arī vienīgais, kas nāk prātā, ir tas, ka vai nu nemīl, vai nu saticis kādu citu. Bet visu šo noliedz, vienmēr ir tā, it kā es esmu tā ''pie kaut kā vainīgā''. Un es vienmēr meklēju kompromisu, viņš arī, vienmēr pats pēc strīda saka, ka ir laimīgs, ka neesam vēl šķīrušies. Tad varbūt viņam vienk. prasās šādi strīdi??? Tas būtu briesmīgi, ja tā.
26.09.2016 11:32 |
 
Reitings 854
Reģ: 07.03.2015
patricija4, tas tā lielākā vai mazākā mērā ir bijis vienmēr (pēc rozā briļļu perioda beigām) un tagad vienkārši ir pastiprinājies? Vai arī iepriekš tā nav bijis un pēdējā laikā ir sācies?
Ja tas tā ir bijis jau ilgāku laiku, es teiktu, ka viņam tad tiešām prasās. Man, piemēram, arī dažreiz prasās draugu izaicināt uz emocijām. Mēs abi esam ļoti mierīgi cilvēki, bet man laiku pa laikam pienāk brīdis, kad sakrājas "emociju bads" un tad es draugu vienkārši izvedu no pacietības. Mēs pastrīdamies, es nomierinos, saprotu, ka tam strīdam vispār nebija pamata, atvainojos, paskaidroju, kāpēc tā darīju un atkal dzīvojam mierīgi. Jo tiem strīdiem tiešām nav nekāda pamatojuma, tā ir pieķeršanās vārdiem, sevis uzkurināšana. Tagad jau esmu sākusi piefiksēt to brīdi, kad sāku aizsvilties un tad vienkārši apstājos un neko nesaku, jo saprotu, ka tā ir mana problēma un draugs ne pie kā nav vainīgs. Nu tāda tizla rakstura īpatnība.
Es Tev ieteiktu painteresēties par socionikas tipiem un to saderību. Un varbūt arī par atšķirīgām mīlestības valodām.
26.09.2016 11:44 |
 
Reitings 2056
Reģ: 31.07.2010
Es mēdzu tā darīt, esmu garastāvokļa cilvēks. Vakaros man uznāk visādas pārdomas un dažreiz mēdzu uzkrist uz nerviem draugam ar visādiem dīvainiem tekstiem (nedzīvojam kopā). Un nākamajā rītā man viss ir ok.:-D
26.09.2016 11:55 |
 
Reitings 89
Reģ: 28.05.2013
Sophie,
Tas ir bijis vairāk vai mazāk vienmēr kopš esam kopā. Varbūt 1. gads bija vispār bez konfliktiem, bet tas bija sen. Tagad pēdējos 3 mēnešus baigi traki bija, es biju novesta vairākas reizes līdz asarām un tiešām domāju, ka nu ir viss. Bet vienmēr salīgstam. Es vienmēr lūkojos pēc varianta izlīgt, patiesībā jau viņš arī. bet iniciators 99% ir viņš šiem strīdiem.
Tu labi norādīji par tiem raksturiem. Mēs abi it kā esam klusi, mierīgi cilvēki, lai gan tomēr esmu pamanījusi, ka ar draugiem viņš ir skaļāks un mīl komunicēt, bet man stāsta, ka tas sagādā viņam grūtības. esmu līdzīga, arī nepatīk apgrozīties lielās masās, klubos, koncertos utt. Mums ir uzskats, ka mēs abi labi saderam kopā, kā aŗi ir, neskaitot šos strīdus. Bet tajā pašā laikā runā, ka arī pretpoli pievelkas, varbūt tiešām, mēs esam pārāk līdzīgi. Tas jau man būtu pat mierinājums, ja tik vien tā problēma, vienīgi, sāpīgi vienalga, ka pārmet man iespējamu neuzticību, vienaldzību utt.
Papētīšu tās tēmas, ko ieteici. Paldies. :-)
26.09.2016 11:55 |
 
Reitings 180
Reģ: 12.09.2016
Runājot par to gribēšanu kasīties, mums sievietēm tas vairāk vai mazāk ir tipiski(daram to, lai izlaistu enerģiju)
Bet zini, kā, ir arī vīrieši tādi paši tipi.
Un manās attiecībās nav paveicies, jo manējais ir tieši tāds tips, līdz viņam domāju ka vīriešiem tādas īpašības nav, ka reāli redzu ka grib kasīties.
Pats pat to ir pateicis, sadzīvot ar to ir grūti, jo es ātri aizsvilstos un viņš tik turpina, esmu teikusi kas jādara ja viņš ierauga ka aizsvilstos, bet vienmēr saka ka izdarīs, izdarīs, un ziniet, nevienu reizi nav izdarījis, jo pats turpina plēsties.
Par tām sms, ko viņš tev raksta, zini, tas tik tiešām izklausās pēc uzmanības trūkuma, nedomāju ka ir iesaistīta cita sieviete.
Kā tu pati sevi novērtē attiecībās, esi tā kas ļoti ļoti daudz pievērš uzmanību, vai tieši otrādi esi tāda kas plūst pa straumi, izbaudot.
Varbūt viņam tik tiešām pietrūkst šī uzmanība.
Ja ar ēst gatavošanu esi uz tu, tad uztaisi kaut ko ļoti garšīgu, ko viņš ir novērtējis, pārsteigumi, citreiz izkrāso ikdienu.(vai arī kopējās brīvdienās uzplāno kko Jums abiem-viņam nezinot)
Ja viņs biežās sms un zvanus uzskata par kontroli, tad vismaz vienu reizi dienā pamēģini viņam uzrakstīt kko mīļu, kko kas tik tiešām viņam būs svarīgi, par savām jūtām.
(Pasaki ka skumsti, ka pietrūkst, ka gribētu ar viņu šobrīt atrasties tur un tur. vai arī novēli labu darba dienu.)
Paskaties, kā viņš reaģes pēc šādām pāris dienām, un tad ja redzi, ka nekas nemainās tad jāmeklē kāds cits klupšanas akmens.
26.09.2016 12:05 |
 
Reitings 854
Reģ: 07.03.2015
patricija4, ja tā, tad noteikti paskaties to socioniku. Ja Tev nav problēmu ar krievu valodu, tad krievu valodā ir ļooooti daudz labas informācijas, latviešu valodā ir stipri mazāk. Angļu valodā arī ir daudz, bet tā būs vairāk ar noslieci uz profesionālo ievirzienu. Nu, papēti, varbūt taps kaut kas skaidrāks. Veiksmi! :)
26.09.2016 12:05 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Pasiem jarunaa un jakopj attiecibas ja nerupesities viens par otru tad ari nekas nesanaaks.
26.09.2016 12:11 |
 
Reitings 438
Reģ: 04.05.2013
es arī mēdzu uzmest lūpu kā mazs bērns un pēkšņi no nekurienes aizsūtīt draugam sms ar tekstu "tu mani nemīli" :D tādos mirkļos vnk gribas nedaudz pakašķēties un paklausīties, kāpēc viņš mani tomēr mīl :)
26.09.2016 12:57 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits