Ir viens puisis ar kuru esmu pazīstami kopš marta. Līdz jūnijam sarakstījāmies , runājāmies dienu dienā kā draugi , bet tajā pašā laikā viens otram patīkam. Bija plānots tikties daudz,daudz reižu, bet tā arī nesanāca dāžādu iemeslu dēļ. Uz četriem menešiem kontaktus uzturējām pa retam un tagad jau otro nedēļu atkal sazvanamies un runājamies, mēs dzīvojam 3h braucienā viens no otra. Atkal esam sākuši domāt par to , ka vajadzētu satikties un plānoju vispār pārvākties uz Rīgu pēc pus gada tur , kur dzīvo viņš mācību dēļ. Es ļoti gribu viņu satikt ,bet atkal baidos , ka viņš nebūs tāds kā es esmu iedomājusies un būšu zaudējusi gan draugu ar kuru varu runāt par visu, gan cilvēku pret ko ir ļoti lielas jūtas, pat liekas ,ka esmu iemīlējusies. Visu laiku par viņu domāju, kad runājam vienmēr smaidu un visu dienu varu priecāties, bieži redzu sapņos. Man tā ir pirmo reizi un tajā pašā laikā liekas dīvaini, jo neesam tikušies. Vai jūs pārvarētu bailes par to, ka varat zaudēt sev tuvu cilvēku un satiktos ?(l) Man ar šo cilvēku ļoti gribētos attiecības , bet tas ir pavisam kas cits par to , kas ir šobrīd. :-/
135
