12. Literatūras un avotu saraksts
12.1. Literatūras un avotu sarakstu izveido, ievērojot bibliogrāfijā pieņemtā avota norādes
secību (Apa Style).
12.2. Literatūru un avotus numurē pēc kārtas latīņu alfabēta secībā, pēc tam norāda avotus
kirilicas alfabēta secībā.
12.3. Ja literatūras un avotu sarakstā ir vairāki autora darbi, kas izdoti vienā un tajā pašā
gadā, tad sarakstā un arī atsaucēs tekstā jālieto šo darbu indeksi, piemēram, Fišers a,
R.; Fišers b, R. utt.
12.4. Katram izmantojamam darbam literatūras un avotu sarakstā norāda informāciju
atbilstoši paraugam (sk. 4. pielikumu).
10. Atsauču un citātu noformēšana
10.1. Atsauces izmanto šādos gadījumos, ja tekstā:
10.1.1. Minēts citāts.
10.1.2. Sniegta citos pētījumos aprakstīta kvantitatīva informācija, kas saistāma ar šo
pētījumu.
10.1.3. Analizēti kādas personas vai personu uzskati, kas atrodami konkrētos zinātniskos
pētījumos u. tml.
10.2. Analizējot citu autoru viedokli, atsaucē norāda autora uzvārdu un darba publicēšanas
gadu.
10.3. Atsaucoties uz citās valodās rakstītu darbu un tā autoru, autora uzvārds pirmajā
pieminēšanas reizē lietojams oriģinālvalodā iekavās.
10.4. Atsaucoties uz citās valodās rakstītu darbu un tā autoru, autora uzvārds lietojams
oriģinālvalodā.
10.5. Ja autoru min tekstā, tad lieto autora vārda pirmo burtu vai raksta pilnu vārdu (pēc
pētījuma autora izvēles; tikai izvēlēto variantu lieto konsekventi visā tekstā vienādi).
10.6. Ja tekstā tiek iesaistīts citā valodā rakstīta darba autors, tad viņa personvārdus raksta
atbilstoši to izrunai latviski.
10.7. Aiz atbilstošā izteikuma atsaucē norāda autora uzvārdu oriģinālvalodā un darba
publicēšanas gadu.
10.8. Norādot uz vairāku autoru līdzīgi izteikto viedokli, atsauce veidojama aiz teksta,
norādot katra autora/-u uzvārdu/-s un izmantoto darbu publicēšanas gadus.
10.9. Darbā, citējot cita autora izteikumus, tekstu liek pēdiņās, aiz tā norādot autoru, darba
publicēšanas gadu un lappusi.
10.10. Atsauces uz internetā ievietoto informāciju ir noformējamas divējādi, ja:
10.10.1. Informācija ir gūta no tiešsaistes vietnes, kurai nav norādīti bibliogrāfiskie atribūti, tad tās pilnu adresi sniedz zemsvītras atsaucē, taču neievieto literatūras un avotu sarakstā.
10.10.2.Internetā ievietotā informācija satur atbilstošus bibliogrāfiskos atribūtus (autors, raksta un izdevuma nosaukums, izdošanas gads utt.), tad bibliogrāfisko aprakstu noformē līdzīgi kā atsaucēm uz citiem avotiem.
10.11. Atsaucoties uz attēliem, tabulām, pielikumiem, apaļajās iekavās raksta vārda "skatīt" saīsinājumu "sk." un attiecīgi ar numuru – (sk. 4. attēlu), (sk. 6. tabulu), (sk. 2. pielikumu) vai (sk. pielikumu) utt.
10.12. Ja darba tekstā tiek pieminēts tiesību akts (likums, MK noteikumi utt.), tad atsaucē norāda pilnu tiesību akta nosaukumu, pieņemšanas laiku, beigās norādot konkrēto pantu.
10.13. Ja kāds avots darbā tiek lietots vairākas reizes, tad pilnu tā nosaukumu atsaucē norāda tikai pirmo reizi, pēc tam var lietot saīsinātu nosaukumu: literatūras avotiem – tikai autoru, grāmatas nosaukumu un lappusi, tiesību aktiem – tikai akta nosaukumu un pantu.
10.14. Ja kāds avots tiek lietots darba vienā lappusē vairākas reizes, tad atsaucē, sākot ar otro reizi (ja šī atsauce lapas apakšā izvietota tūlīt aiz atsauces, uz kuru tā attiecināta), var ierakstīt vārdu iekavās: (turpat), krievu valodā: (там же), angļu valodā: (ibid).
„Komunikatīvā kompetence ir indivīdu spēja sazināties situācijas un pieņemto normu kontekstā, ievērojot lingvistiskus, psiholoģiskus, sociālus un pragmatiskus nosacījumus”, uzsver amerikāņu sociolingvists D. H. Haimss (Hymes, 1966, 114).