Kas ar mani nav riktigi?

Reģ: 29.01.2009

Tad nu tā!ar vīru kopā esam nu jau 13 gadus!Ir dēls 11 gadi!attiecibas nav ideālas,bet visā visumā viss ir labi!Jau vairākus gadus vīrs runā par to ka ļoti,ļoti vēlas otro bērnu,ilgi saņenties nevarēju(negribēju).Negribas atkal tās visas šausmas piedzīvot!Bet nu ir sanācis ka gaidām meitiņu,abortu uztaisīt nevarēju(nepietika drosmes)!Vīrs ir pārlaimīgs,visu laiku apčubina mani,runājas ar punci,bučo punci(no tā jūtos bēl briesmīgāks briesmonis)No manas puses bērniņs nav īsti gaidīts un gribēts,cerēju ka apradīšu pie šīs doomas!Bet nu jau ir 7 mēnesis un nekādi nevaru pieņemt bērniņu,jūtos šausmīgi ka esmu,būšu slikta mamma jo nemīlu savu bērniņu,šobrīd visā vainoju meitiņu ka nevaru nekur aiziet,praktiski neko negribu(ir tāds ļoti depresīvs stāvoklis)Vīrs strādā divreiz vairāk,jo meitiņai vajadzēs visu to labāko,A ja nu meitiņa piedzims un manī šī mīlestība neatmožas,ko tad ????Visu laiku domāju par to ka nevajadzēja,bērnam tik dzīvi sabojāšu!Ir kādai bijusi šāda situācija?Ko darīt,Kā atmodināt mātes jūtas pret meitiņu?!Ļoti,ļoti vajag kādu padomu

23.09.2016 14:01 |

Luī

1267

Reģ: 30.08.2013

Tad beidz domāt par sevi ''kā pateikšu acīs skatoties'', un ej un saki. Aiziesi, ārsts pats no tevis izvilks nepieciešamo info Tev pat nemanot. Tādus kā Tu, redz tur dienu dienā.

23.09.2016 15:15 |

SSelene

228

Reģ: 29.12.2015

Nē, Tu nedomā par meitiņu, Tu domā par sevi un to, ka Tev ir kauns. Ja Tu domātu par meitiņu, Tu ietu pie psihoterapeita un risinātu problēmu, jo meitiņai ir vajadzīga laimīga mamma.

23.09.2016 15:17 |

Harmony

1997

Reģ: 30.06.2009

Tad variants- ja tiešām bērns piedzimst un saproti, ka nav nekādas vēlēšanās viņu auklēt, pamperus mainīt, lai dekrētā iet vīrs, tu atgriezies darbā. Protams, ja šāda iespēja ir un nav tā, ka vīrs pelna tūkstošus, bet tev tur tikai minimālā un tas budžetā izsistu baigo robu.

23.09.2016 15:17 |

inese3695

Reģ: 29.01.2009

Ja šo visu pastāstit ārstam,vai viņš nevar ziņot attiecīgajām iestādēm un man atņemt bērnus,atsaucoties uz to ka es neesmu psihiski vesela?!

23.09.2016 15:18 |

SSelene

228

Reģ: 29.12.2015

Nu, bet, protams, ka ārsts neziņos nekādām iestādēm. Par ko gan tur ziņot? Tas, ka Tu negribi bērnu, nenozīmē, ka Tu neesi psihiski vesela.

23.09.2016 15:21 |

amor90_la

692

Reģ: 25.07.2016

Inese, tikai nedari muļķības, pēc tam nožēlosi! Pie tam tev taču ir vēl viens bērns un vīrietis - ko viņi teiktu par to.
Kā to saprast, vai mazajam būs labāk ar vai bez tevis (?) loğiski, ka ğimenē bērnam būs labāk, ne jau tu viena pieņem lēmumu, tu nevari atņemt tēvam bērnu un savam dēlam māsiņu vai brālīti.
Abortu varēji taisīt agrāk, tagad vairs nē un atdot baby boxā arī nav variants, jo tu neesi viena un nevari pieņemt šo lēmumu vienpersoniski. Tev ir jārisina problēmas sakne, nevis jādomā kā atbrīvoties no mazā - un problēma ir tevī, tavā domāšanā - tādēļ ja pati nespēj tikt ar to galā ir jālūdz kādam palīdzība.
Tu nevari tikai tā dēļ, ka esi nobijusies tagad atteikties no sava bērna

23.09.2016 15:22 |

inese3695

Reģ: 29.01.2009

Luī un SSelene - Nu laikam piekrītu Jūsu teiktajam,esmu egoiste,domāju tikai par savām sajūtām,bailēm.
Paldies meitenes ☺

23.09.2016 15:25 |

amor90_la

692

Reģ: 25.07.2016

Ja jau tik ļoti baidies, ka tev atņems bērnus, tad jau tomēr mīli un uztraucies .
Aizej parunājies pie psihologa, nevajag uzreiz pie psihoterapeita, tev tur palīdzēs atrast atbildes un cēloņus tāvām domām.
Neviens tevi nekur nesūdzēs, bet palīdzēs izprast sevi

23.09.2016 15:29 |

inese3695

Reģ: 29.01.2009

Nē,nē,nē muļķības nedarīšu,meitiņa tak puncī!Domas jau nāk galvā,bet dzenu viņas prom un dēlu šausmīgi mīlu un dievinu lai pamestu viņu!par to vai labāk meitiņai būtu bez manis - es domāju lai tētis ar kādu labāku mammu viņu audzina,kas viņu mīlēs ne tā kā es! Bet tās ir domas kuras dzenāju prom,es saprotu ka meitiņa piedzims ,ka būs jārūpējas par viņu gribu to vai ne,vienkārši pārdzīvoju par to ka vai varēšu viņai sniegt mīlestību,tuvību kādai ir jābūt un kuras pagaidām nav!

23.09.2016 15:31 |

inese3695

Reģ: 29.01.2009

Nu man neliekas ka tā ir mīlestība pret meitiņu,tās ir drīzāk pienākuma,atbildības sajūta ka es tak esmu mamma ka man ir tas jādara.
Es pamēģināšu atrast tādu cilvēku,ārstu kam varētu izstāstīt!mazliet bail ka ja nu tomēr kāds uzzinās un atņems man viņus!

23.09.2016 15:41 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Iesaku vairāk nodarboties ar problēmas risināšanu tā, lai bērnam būtu labi, nevis ņuņņot, kautrēties un žēlot sevi. Vienīgais upuris te ir bērns, bet tu tik par sevi domā..

Nu, a kas viņa nav cilvēks, nedrīkst domāt par sevi? Bērns uzreiz padara viņu par kaut kādu otršķirīgu personu, kas par sevi drīkst domāt tikai tad, kad par visiem citiem ir padomāts?
Muļķības! Inese, Tev ir tiesības justies tā, kā jūties, un nevienam nav tiesību Tev kaut ko pārmest. Neesmu ārsts, bet es ieteiktu nespiest sevi ar varu mīlēt šo bērnu, tā tikai pati sevī radi pretestību un diskomfortu. Pagaidi, kad bērns piedzims, paskaties, kā jutīsies, ja arī uzreiz neiemīlēsi viņu, gan jau vismaz kāda pieķeršanās radīsies, varbūt viss pārējais nāks ar laiku. Ja ir galīgi grūti, lai vairāk ar bērnu darbojas vīrs.

23.09.2016 15:44 |

Luī

1267

Reģ: 30.08.2013

Nē, drīkst domāt par sevi un rīkoties arī bērna interesēs.

23.09.2016 15:47 |

trolys

4481

Reģ: 03.01.2014

ai ko tu čīksti izlasīju ka 13 gadi kopā tālāk nelasīju.

23.09.2016 15:48 |

Annie

13809

Reģ: 29.01.2009

Tikai neliec justies bērnam negribētam, jo tas tomēr ļoti traumēs bērniņu. Zinu sievieti, kas savam bērnam tā visu mūžu lika justies un tā arī pateica, ka viņa negribēja otru bērnu, bet gan vīrs. Rezultāts - bērnam pret māti ir tikai pienākums, mīlestības un cieņas nav. Un tagad viņa bērnam vēl pārmet, ka viņš esot slikts bērns. Man jau liekas, ka ļoti labs, ņemot vērā visus apstākļus. Bet uz to nevar paļauties, jo visiem tā nepaveicas.

23.09.2016 15:53 |

Naomi*

1601

Reģ: 17.01.2013

Kad bērns piedzimst, emocijas maiās, tu kā māte, noteikti zini, kādas sajūtas ir, kad bēbi uz puņča uzmet.
Nenosodi sevi tik ļoti, neuzspied sev, vienkārši ļauj visam ritēt savu gaitu, jo vairāk tu ieciklēsies uz to, ka negribi un centīsies raisīt sevī labvēlību pret viņu, jo mazāk tur kas sanāks.
Tu nekādā ziņā neesi ne slikta māte, ne slikts cilvēks, tikai apmaldījusies savās emocijās un sajūtās.
Kas tevi biedē/neapmierina visvairāk- Varbūt baidies, ka šis bērns apdraudēs pirmo bērnu- laiks vairs nebūs tik daudz, uzmanības mazāk...?
Mana māsa ļoti gaidija bēbi, bet kad piedzima, pat paskatīties uz viņu nespēja, negribēja viņu, ar sevi galā netika, pēcdzemdību depresija bija, bebis tik raudāja, viņa teica, ka tādos brīžos gribas vienkārši iziet uz ielas un atdot kādam, bet zini? Viņa aprada ar jauniem apstākļiem, iepazinās ar mazo, sadraudzējās un viss ir kārtībā, ļoti mīl un rūpējas, lepojas, kad skolotājas stāsta, cik apdāvināts bērniņš viņai. :-) Bērnam tulīt 10 gadi būs.

23.09.2016 16:00 |

inese3695

Reģ: 29.01.2009

Annie - vot šis te mani biedē visvairāk ka bērns sajutīs ka nemīlu viņu!Zinu ko nozīmē būt,justies nemīlētai!
Protams ceru ka spēšu ar sevi tikt galā un iemīlēšu no visas sirds mazo sirsniņu!

23.09.2016 16:00 |

Naomi*

1601

Reģ: 17.01.2013

Un vēl kas- tu driksti justies tā kā tu jūties- nešausti sevi. Pat lidmašīnās avārijas gadijumā, ir jāliek skābekļa maska vispirms mātei un tikai tad bērnam- ja māte nespēs parūpēties pati par sevi, kā viņa parūpēsies par bērnu? Padomā vispirms par sevi, lai spētu rūpēties un domāt par pārējiem- tu esi pirmajā vietā.

23.09.2016 16:02 |

inese3695

Reģ: 29.01.2009

Mani iztrauc,biedē tas ka nespēšu ar mīleatību un rūpēm sniegt viņai to kas viņai ir nepieciešams!Tas ir samīļot no sirds,nu izturēties kā mammai pienākas!Ar dēlu tak tā nekad nav bijis,viņš tika ļoti,ļoti gaidīts,aprūpēts,apčubināts ar visu to ka bija ļoti liels brēkulis un mums gulēt neļāva.Dēls piedzima kad tiko izpildijās 18!nekad neatļāvos nedz balsi pacelt,nedz dusmoties uz viņu!Man ir bail ka meitiņa nav tā gaidīta ka viņai šis viss nebūs,ja jau tagad tādas domas ir,ja nu sabļaušu uz viņu,dusmošos vai negribēšu rūpēties.

23.09.2016 16:08 |

Klaviatūra

1093

Reģ: 02.11.2011

Valstī, kurā es dzīvoju, grūtniecēm piedāvā psihologa konsultācijas, ja nepieciešams, es nedomāju, ka tas ir kaut kas ļoti apkaunojošs. Apkaunojoši ir problēmu nerisināt. Noteikti painteresējies!

23.09.2016 16:14 |

Annie

13809

Reģ: 29.01.2009

Ja pati netiec galā, tad jāiet pie speciālista, citādi būs sabojāta dzīve bērnam, pašai un arī pārējai ģimenei, jo arī brālim un māsai šādā situācijā diezin vai izveidosies mīlošas attiecības un cieša saikne.

23.09.2016 16:15 |