Pamēğini uz visu paskatīties citām acīm.
Ja tev gribas kaut kur tikt, iet ar draudzenēm, uz ballīti vai vēl kaut kur, noalgo auklīti vai palūdz kādam pieskatīt (saviem vecākiem vai vēl kādam, ja ir iespēja)
Droši vien tevi kaitina tie brīži, kad jāpiespiežās, jādara kaut kas bērna dēļ, ka nevaru justies brīvi, visu laiku ir atbildība par kādu trešo, kas nogurdina, bet jāsaprot, kā tie ir cilvēki, kas izaugs lieli un nevajag savas dusmas vai ko izgāzt pār viņiem, tu viņus radīji. Neskaties uz to kā uz pienākumu, bet gan kā uz savu ğimeni, ğimene ir miera osta, kurā būtu jājūtas labi un tikai jūs paši varat radīt to mājīgumu, to uzticību, to prieku. Tieši tu un bērnu tēvs ir tie, kuri bērniem ir vienīgais patvērums, viņi pie jums jūtas aizsargāti - vai tad tiešām tevī nav vēlme par viņiem parūpēties (?) Labi, tagad viņi mazi un daudz klapatas un nedarbu, bet vēlāk paaugsies un viņi būs pateicīgi un tu kā māte varēsi justies labi, jo dāvāji kādam mājas un savu mīlestību. Novērtē to, kas tev dots, novērtē, jo tev ir ğimene.
42
