Jā un nē. Ja es veidoju attiecības, tad tikai ar tādiem, kas man liekas ļoti forši kā cilvēki un šķiroties neizbēgam sāp, gan dēļ tā, ko nodaru otram, gan dēļ tā, ka šis cilvēks vairs nebūs manā dzīve, jo kā jau teicu- cilveks foršs. Vienmēr ir ļoti smagi emocionāli pārdzīvojumi, kaut zinu, ka savādāk nevar, bet sāp tik un tā.
Tieši tas ir iemesls, kāpēc nesteidzos, ne veidot attiecības, ne pārtraukt tās, neesot pilnīgi droša par savu rīcību. Lai gan... Vienmēr es esmu tā, kas izlemj pārtraukt attiecības, bet tas nenozīme, ka man ir bijis vienalga- vēl ilgi pēc tam nav vienalga.