Vīrietis mainījies grūtniecības laikā

Arī vērojot savu vīru grūtniecības laikā, redzu, ka visas pārmaiņas viņam ir šoks. Kaut arī viņš ļoti gaidīja mazuļa pieteikšanos, tik daudz kam viņš nav bijis gatavs. Vairākas reizes esmu pamanījusi, ka kļuvis vēsāks, slinkāks? Nezinu, jocīgs. :-D Bet es kaut kā drīzāk ar interesi vēroju viņa reakciju un cenšos neprasīt no viņa neiespējamo. Viņš fiziski grūtniecību neizjūt, ko cenšos vienmēr paturēt prātā, toties emocionāli ir manāmi apjucis.

Kaut arī viņš ļoti gaidīja mazuļa pieteikšanos, tik daudz kam viņš nav bijis gatavs.

Kā tas ir "gaidīja mazuļa pieteikšanos"? Te daudzas ko līdzīgu raksta un es nesaprotu - ja jau gaida, tad kaut cik informācijas vajadzētu apgūt pirms tā notikuma, vai tad ne? :-/
Citādāk sanāk, ka gaida, bet nezin, ko gaida :-/ Galvā gan jau safantazē sazin ko un pēc tam nesaprot, kas notiek.
Vēl trakāk ir, ja vīrietis ļoti grib bērnus, jo no malas izskatās ļoti forši, bet, kad piedzimst, pēkšņi atklājas, ka bērni kakā un bieži ēd, raud. Rezultātā visa atbildība tiek novelta bērna mātei.
Apmēram, kā ar sievietēm, kas pārskatījušās romantiskās filmas un, kad attiecības pašas no sevis neveidojas, vai pašai arī kaut kas jāiegulda, tad ir šokā.

Anne
Protams, ka sekss nav galvenais, bet ja parim saja joma ir/sakas neapmierinatiba, problemas paradas visas citas attiecibas izpauspes/jonas. Ta tas vnk ir.

Anne
Protams, ka sekss nav galvenais, bet ja parim saja joma ir/sakas neapmierinatiba, problemas paradas visas citas attiecibas izpauspes/jonas. Ta tas vnk ir.

Tātad, ja grūtniecība ir ar problēmām, tad uz normālu attieksmi no vīrieša cerēt nemaz nevar? (t) Lai gan te vārds "vīrietis" tiek attiecināt uz katru nīkuli, tāpēc var kaut ko tādu arī apgalvot. :-|

raven
negribu tev brukt virsu, bet tavs kategoriskums ir biski berniskigs!
viena lieta zinat info, cita lasit, cita saprast, cita izjust uz savas adas!
piemers, pati lasiju info pirms, laika un vel tagad, visu ko salasijos apguvu utt. Biju informeta, ka var but visadi ar libido utt, bet domaju, tas jau atkarigs ari no pasa gribesanas utt rezultata es pati biju soketa par to, ka man negribas!! pirms tam ta nekad nebija problema un tagad negribas, vienkarsi neintreseja!! un ka, lai es to izskaidroju virietim, ja pati sev nespeju atbildet!? jap, lasiju par hormoniem to svarstibam utt, kermenja parmaina utt, bet nekas no ta mani nesagatavoija sim emocinalam parsteigumam, ka peksni atrados linijas otra puse!
tapec, ari virietis, labi informets par visu, kas un ka, var but uz pauzes, kad reali pats izdzivo dazus brizus!
nez, varbut esmu mega iejutiga, bet man liekas, ka virietim grutnieciba var but ari mega spiediens, it seviski, ja ilgi gaidita, planota un viss ne tik viegli padevies, jo vins jau emocinali ari bija tai laika, bet kad sieviete ir stavokli, vins teoretiski un praktiski ir ieksa, bet sajuta, ka vins to dzivo parasti notiek caur ikdieniskam lieta- ko vjag izdarit, ka sievietei palidzet, kas jasgada, ko nedrikst darit, tas nav labi un sito vajag vel.. reali, "mes" (visparinu, neatiecas uz visam) dazreiz prasam par daudz nedodo to forso no grutniecibas!
runat!! tas ir risinajums!
un, nez, mani ari neparsteidz si fraze par " es tevi vairs nemilu", jo kaut ka liekas, ka tas var but ari pateikt veida, kad visa ir par daudz un vins tiek pumpets, pumpets, zagets un vel kaprizes pa virsu, ka "es grutniece a tu ko!?" nesaku, ka sis ir tiesi sadi, bet ... milestiba, seks un milums var pazust, kad ikdienas "vajag" ir par daudz!

Ir tāda filma "9 months" ar Grantu , ļoti feina , atgādina tieši tavu un citu storijus , kur vīrieši baidās no papildinājuma ģimenē :) Varbūt kopā apskataties , lai aizdomājas ;-)
un es noteikti neatbalstu Naomi* rīcību - pamest :-/ šķiet , ka ne tikai vīrs emocionāli sabruka , bet arī sieva neizturēja un aizmuka . Manuprāt , nav jāskrien katram uz savu pusi tikai tādēļ , ka vienam no pāra ir emocionālā krīze , tieši otrādāk jāpalīdz . (t)

Biju informeta, ka var but visadi ar libido utt, bet domaju, tas jau atkarigs ari no pasa gribesanas utt rezultata es pati biju soketa par to, ka man negribas!!

Domāt - bet tas jau nenotiks ar mani ir diezgan tipiski. Var cerēt uz labāko, bet, ja tā nenotiek, tad ir muļķīgi gausties, bet jāpieņem realitāte tāda, kāda tā ir. Vienā mirklī ir taču jāpieaug.

un, nez, mani ari neparsteidz si fraze par " es tevi vairs nemilu", jo kaut ka liekas, ka tas var but ari pateikt veida, kad visa ir par daudz un vins tiek pumpets, pumpets, zagets un vel kaprizes pa virsu, ka "es grutniece a tu ko!?" nesaku, ka sis ir tiesi sadi, bet ... milestiba, seks un milums var pazust, kad ikdienas "vajag" ir par daudz!

Gan frāze "es tevi vairs nemilu", gan "es grutniece a tu ko!?" norāda uz brieduma trūkumu. Kā tādi bērni. Viens ir neizlēmīgs puišelis - es tevi mīlēšu ar konkrētiem nosacījumiem. Vai pie katrām grūtībām uzreiz teiks, ka nemīl, jo viss nav perfekti? No otras puses - izlutināts skuķis, kam sakāpis galvā.
Attiecībās svarīga ir cieņa, bet šādā situācijā tās nav ne no vienas, ne otras puses.

runat!! tas ir risinajums!

100% piekrītu, tu tikai aizmirsi vienu lietu - ja abi runā, bet neviens no abiem neklausās, tik pat labi var runāt ar sienu.

Ak Dievs, raven, novēlu, lai pēcdzemdību hormoni un izmaiņas dzīvē Tevi nekādi neiespaido, jo tev viss ir tik "pieauguši" un emocijām vispār nav vietas dzīvē?! Visas emocijas ir "jānorij", "jāapslāpē", jo pieauguši cilvēki ir nobrieduši un neizrāda jūtas, izņemot cieņu? Mazliet par kategorisku izklausās visi Tavi komentāri, bet nu prieks, ka esat abi tik nobrieduši un pieauguši, ka nekas dzīvē jūs nevar izsist no līdzsvara...

P.S., es pati arī ļoti gaidīju mazuļa pieteikšanos, bet līdz ar mazuļa piedzimšanu viss totāli mainījās - es tomēr nebiju gatava reālajai situācijai, hormonu svārstībām, nebiju gatava mammas lomai. Un ko - tāpēc biju nenobriedusi, nepieaugusi un iracionāla?!

Bet autorei gribu teikt - nestreb karstu, velns noteikti nav tik melns, kā grūtniecības hormoni to mālē!

Visas emocijas ir "jānorij", "jāapslāpē", jo pieauguši cilvēki ir nobrieduši un neizrāda jūtas, izņemot cieņu?

Jo vienīgie divi varianti ir "norīt" emocijas, vai uzvesties kā histēriķei/histēriķim? Svarīgi ir nepārkāpt robežu, pēc kuras otrs tiek sāpināts. Kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Pieaugušam cilvēkam vajadzētu būt spējīgam izteikt savu viedokli adekvāti, bez apvainojumiem un otra vainošanas pie visa sliktā, kas notiek. Citādāk pēc katra šāda emociju izvirduma plaisa pāra starpā aug lielāka un vēlāk to labot jau ir par vēlu.

nebiju gatava mammas lomai. Un ko - tāpēc biju nenobriedusi, nepieaugusi un iracionāla?!

un kaa savādāk to nosaukt ? Nevajag sevi attaisnot .

Domāt - bet tas jau nenotiks ar mani ir diezgan tipiski. Var cerēt uz labāko, bet, ja tā nenotiek, tad ir muļķīgi gausties, bet jāpieņem realitāte tāda, kāda tā ir. Vienā mirklī ir taču jāpieaug.
saja gadijuma iesaku nekad neatver grutniecibas patalogijas gramatas!!
atkartosos ar citu piemeru, man draudzeni bija planots keizars, jo bebitis nesagriezas. Pirms tam dikti un daudz runajam par dabiskam dzemdibam un abas bijam uz viena vilna, ka ta mes veletos dzemdet!
kad uzzinaju, ka vinai bus planots keizars ne dabiskas dzemdibas, jtu lidzi, noveleju visu to labako un but stiprai, galvenais, ka bebitis un pati vesela un viss jau bus labi!!:)
sobrid sada situacija ir man! emocijas nav tadas pasas, kad tu pats ej cauri kaut kam, tas ir savadak!! visi, kas man sobrid novel

visu to labako un but stiprai, galvenais, ka bebitis un pati vesela un viss jau bus labi!!:)

man gribas vinus visus D.... pasutit!!
jap, ennobriedusi attieksme, varbut, tai pasa laikam, situacija ir tada ka ir un es ar vinu dzivoju, bet "pienemt" nenotik viena sekunde uzzinot par faktu, ko jau zinaju pirms tam, ka "ta var but"!

100% piekrītu, tu tikai aizmirsi vienu lietu - ja abi runā, bet neviens no abiem neklausās, tik pat labi var runāt ar sienu.

pilnigi piekritu!!!
bet man neliekas, ka sis ir mega nenobriedis paris, drizak mazliet nozaudejusies viens no otra, jo ilgi mekjleja "treso" un tagad, kad ir katrs aiziet biski sava dimensija!

havaja just lidzi , ka bus keizars ?
Nu gan , es atdotu visu , lai man taisītu ķeizaru , nevis mocītos dzemdību agonijā . otrreiz dabīgas dzemdība piedzīvot negribētu .

nebiju gatava mammas lomai. Un ko - tāpēc biju nenobriedusi, nepieaugusi un iracionāla?!
un kaa savādāk to nosaukt ? Nevajag sevi attaisnot

man sodien laikam filozofiskais, bet vai tad ir tikai divas stadija- berniskigs un piedaudzis!?
tev tagad liekas, ka esi pieaudzis un viss, bet dzive piespeles situaciju, ko dabusi izdzivot un voila, tu paaaudzies atkal, tad nu ko, jaska, ka nebiji pieaugusi!? tad kad, kad esam kapa, vot nomirm pieaugusi, bet lidz tam bija nenobriedusi!?
un sorry, bet "brniskigums" "nobriedis" ir vardi, kuru merauklas ir tik subjektivas un tiesi pec katra pasa sajutas!

Elzaelza, ja neesi vēlreiz gatava dzemdībām, tad jau arī neesi gatava mātes lomai un līdz ar to arī esi nenobriedusi :-D Sorry, bet no dažiem komentāriem te šķiet, ka pasaulē viss ir melns un balts, un ja kaut kad nav balts, tad tas ir melns un otrādi.

havaja just lidzi , ka bus keizars ?
Nu gan , es atdotu visu , lai man taisītu ķeizaru , nevis mocītos dzemdību agonijā . otrreiz dabīgas dzemdība piedzīvot negribētu .

nu redzi, katram savs, ja vienam lolotas dzemdibas ir pec iespejas dabiskakas, tad otram keizars! es zinaju, ko mana draudzene velejas, jo mes par to bijam runajusas ieprieks...

virdzinija labāk būt negatavai dzemdību agonijai , nezinu nevienu , kura gūtu kaifu no tā , ka visu čuru un vulvu plēš nost . Varbūt dažām arī ir tā kā filmās - nošķaudās un bērns ārā , bet lielākoties tā ir agonija . Un labāk būt negatavai agonijai , bet gatavai uzņemties rūpes par bērnu , nekā pēc bērna piedzimšanas uzgrūst viņu vecākiem vai nespēt tikt galā ar mazu cilvēciņu (t)

es pati arī ļoti gaidīju mazuļa pieteikšanos, bet līdz ar mazuļa piedzimšanu viss totāli mainījās - es tomēr nebiju gatava reālajai situācijai, hormonu svārstībām, nebiju gatava mammas lomai. Un ko - tāpēc biju nenobriedusi, nepieaugusi un iracionāla?!
Un labāk būt negatavai agonijai , bet gatavai uzņemties rūpes par bērnu , nekā pēc bērna piedzimšanas uzgrūst viņu vecākiem vai nespēt tikt galā ar mazu cilvēciņu
ja uz komentariem, kur cilveks padalas ar savam cinam un grutibam tiek atbildets ar sadu launu dzelineu, tad saprtams, ka pec cilveki izvelas kluset un nerunat par problemam!
Paldies, Virdzinija par droismi pateikt, ka ne viss ir rozu darzs, pat ja tadu auklejam un gaidijam un nemest plinti krumos,bet meklet ka ar to tik gala!
Bet Elzaelza, varbut tev vajadzetu aizrakstit kadu padomu Angelinai Jolie, jo redz, vina ari tik daudz ko iedomajas un tad neka, skirsanas... tavs padoms ka lietam vajadzetu but, cik vina neobriedusi, jo tak, sesi berni, ne viens!!! un redzk ka... tavs padoms vinai noteikti ari mainitu dzivi!!|-)

Te kaut kas diskusijā aizgājis čigri.. Un nu jau vairs ne par tēmu.
Bet ceru, ka autore sev ko derīgu jau izlasīja vai varbūt tomēr vēl izlasīs. Ja nu kas, sincity, droši vari uzrakstīt man personiski, ja ir vēlme parunāt.
Piekrītu šim:

bet man neliekas, ka sis ir mega nenobriedis paris, drizak mazliet nozaudejusies viens no otra, jo ilgi mekjleja "treso" un tagad, kad ir katrs aiziet biski sava dimensija!