Cik saprotu tu esi pret NATO spēku izvietošanu Baltijā un Polijā? Skumji...
Nēģeris un melnais ir sinonīmi
PSRS laikos "melnais" nebija nēģeris, bet gan cilvēks no kaukāza, kurš tirgū pārdeva ievestos arbūzusMaskava tagad esot pilna ar tādiem, tikai viņi, pārmaiņas pēc, tirgo kaut ko nopietnāku.
Nēģeris un melnais ir sinonīmi, tāpēc nav pamata pirmo apzīmējumu nelietot.
Cukurfabriku slēdza ES prasību dē
Krievs, imo, nav lamuvārds, tas ir zīmogs, kas gan balstīts uz stereotipiem.
Latviešu raksturs, viņi saka, dara nepieciešamu visstingrāko apiešanos un verdzību. Vienīgi tās viņu vēl cik necik notur kārtības un tikumības robežās. Viņš ir pēc dabas augstākā mērā slinks. Katru darbu, kur neviens vagars nevicina savu spieķi, viņš dara lēni un slikti. Ne vien muižai strādājot, bet arī pats savā darbā viņš izrāda šo laiskumu. Ir zemnieki, kas tīšām neapsēj pusi no saviem laukiem, nomērdē savus lopus, ļauj sabrukt savai mājai, ja dzimtkungs pats neparūpējas par viņu saimniecību.
Tālāk, viņš ir ļoti izšķērdīgs. Tikko raža ir izkulta, viņš rīko godus, dara alu, cep ik dienas plāceņus maizes vietā, pārdod savu labību, savu sienu un salmus par puscenu, lai varētu līksmoties krogos. Tāpēc viņa krājumi jau pirms Ziemsvētkiem ir izsmelti. Viņam būtu jāmirst badā, ja kungi viņu kā jau dzimtcilvēku nevarētu sodīt un paši savā labā nepabalstītu.
Latvieši bez izņēmuma ir dzērāji. Daudzi veselām nedēļām dzīvo pa krogu; daudzi no pārdzeršanās mirst. "Ja bailes no kunga un viņa pātagas tos neatturētu, tad drīz visa tauta noslīktu degvīnā."
Latvietis ir zaglīgs. Dažos apgabalos latvieši uzskata par godu pievilt kungus, un tieši turīgākie nereti mēdz būt vislielākie blēži. Rija, klēts, degvīna dedzinātava, ganāmpulks, putni, no visa zog. Ja latvieši būtu brīvi, tad katru zādzību vajadzētu izmeklēt tiesas ceļā; un kādā stāvoklī tad atrastos kungi! Tagad var atgūt zaudējumus bez liekām ceremonijām vai vismaz uz vietas sodīt; un mazs sods uz vietas neizglītotu cilvēku baida vairāk nekā vislielākais, kas draud tikai nākotnē.
Viņš ir nesaticīgs un dusmās lopiski mežonīgs. Vecāki un bērni, brāli un māsas, laulāti ļaudis, saimnieki un kalpi dažkārt uzbrūk viens otram ar cirvjiem un kaujas līdz asinīm. Notiktu neskaitāmas slepkavības, ja viņu morāles likums - pātaga - pastāvīgi neapdraudētu viņu muguru. Sevišķi tas redzams kroņa muižās, kur zemnieki, cerēdami uz mazākiem sodiem, palaiž savas dabiskās mežonības grožus. Bet, tiklīdz viņi kļūst par privātu īpašumu, viņu raksturs labojas; tie kļūst rāmāki, saticīgāki, sātīgāki un - paklausīgāki.
Arī stūrgalvība ir viens no latviešu galvenajiem trūkumiem. Tikko viņiem parādās kāds cerības stars, ka tie varētu kļūt brīvi vai arī atsvabināties no viena kunga varas un pāriet pie cita, tad viņi kļūst stūrgalvīgi, spītīgi un vairs nemaz neklausa. Tas bija redzams galvasnaudas nemieros; tas ir redzams, kad kādam kalpotājam apsola brīvību un, beidzot, arī kad nomas laiks notek vai pārdotu muižu nodod jaunajam īpašniekam. Tomēr vislabāk to atkal var novērot kroņa muižās. Kāds muižnieks, kas izteica dažus no minētajiem iebildumiem, sacīja: "Vai Š. muižas zemnieki mani astoņas reizes neiesūdzēja kamerāltiesā, kamēr viņi vēl bija kroņa ļaudis? Nē, nē! Zemniekiem pātaga un verdzība ir nepieciešamākas nekā mīļā maizīte. Ja viņi kļūst brīvi, tad lai Dievs apžēlojas par mums visiem." Te viņš saliktās rokas svinīgi pacēla pret debesīm. Man likās, it kā es redzētu labības spekulantu izlūdzamies no Debesu Tēva žēlastības kādu svētīgu krusas negaisu.