Šodien sēdēju ar tējas krūzi pie loga. Ārā paliek aizvien vēsāks..un aizdomājos par savā dzīvē pieļautajām kļūdām. Uzskatu, ka savā dzīvē esmu pieļāvusi 2 smagas kļūdas - vienu saistībā ar darbu un vienu ar mīlestību :) Vai Jūs esat savā dzīvē pieļāvušas ko tādu par ko domājat vēl vairākus gadus pēc tam? Ka vajadzēja rīkoties savādāk? Vai varbūt esat mēģinājušas labot savas kļūdas? Sekmīgi, nesekmīgi?
Es nopirku parastās salātlapas vakariņām. Gribēju pirkt iceberg, bet parastās bija lētākas. Tagad nožēloju savu pieļauto kļūdu. Iceberg tomēr garšigākas. Nezinu kā labot... Gan jau rīt iešu uz veikalu un pirkšu iceberg.
Neuzskatu, ka kļūdas ir kaut kas, ko nožēlot. Katrā situācijā rīkojamies pēc attiecīgās pieredzes un pēc saviem labākajiem ieskatiem :-) Acīmredzot - ir kas bijis jāmācās no attiecīgās situācijas, lai sasniegtu ko vēl labāku :)
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas vairāk nožēlo neizdarīto, nekā izdarīto. Tā ka, ja es kaut ko uzskatītu par kļūdu savā dzīvē, tad tie būtu lēmumi, kuri pieņemti baiļu/šaubu/apkārtējo spiediena rezultātā, kad neesmu sekojusi sirdsbalsij. Bet in general es par to nedomāju. Viss ir pieredze un dzīve vispār ir viens ne pārāk godīgs un ne pārāk loģisks pasākums, tā kā neieteiktu to uztvert pārāk nopietni. ;)
Ir manā pagātnē lietas, par kurām zinu, ka ja nebūtu tās izdarījusi, šobrīd mana dzīve būtu labāka. Bet nožēlot - nē. Es cenšos neko nenožēlot, ja kaut ko esmu izdarījusi, tātad tajā brīdi to uzskatīju par vispareizāko variantu un nekad nenožēloju to, kas ir man licis justies labi, pat ja tas atstāj negatīvas sekas uz nākotni. Manas kļūdas un nepareizi pieņemtie lēmumi ir daļa no manas dzīves un veido mani par to cilvēku, kas esmu.
Es savas.. ne pārāk prātīgās rīcības dēvēju par stulbībām :D Katram šis tas gadās. Tomēr svarīgi ir, kā jūties tagad.. nav vērts dziļi gremdēties pagātnē .. (l)
Man ir viena kļūda, ko pieļauju atkal un atkal - aiziet vēlu gulēt, kad nākamajā dienā agri jāceļas. Vienmēr no rīta mostoties sev apsolu nekad tā vairs nedarīt... (s)
Man ir viena kļūda, ko pieļauju atkal un atkal - aiziet vēlu gulēt, kad nākamajā dienā agri jāceļas. Vienmēr no rīta mostoties sev apsolu nekad tā vairs nedarīt...
uap, diemžēl neesmu tāds cilvēks, kurš spej vienlaicīgi koncentrēties uz divām svarīgām lietām. Stradāju toreiz ne pēc specialitātes, turklāt, ļoti bieži izlaidu lekcijas darba dēļ. Darbs bija svarīgs un studijas bija svarīgas, bet priekšroka bija darbam.:-D Tad bija ļoti grūti visu salikt pa plauktiņiem.
129
