Draudzīgas attiecības

Šeit neiet runa par paziņām!

Man pašai ir divi draugi - vīrieši.

Man pašai ir vīriešu dzimuma draugi, tāpēc nekrītu panikā, ja arī otrajai pusei ir pretējā dzimuma draugi.

Manai 2. pusītei ir čomenes. Es ar viņam esmu iepazīstināta. Tagad ar viņām biežāk komunicēju nekā draugs :D
Ticu, ka.. ja šīs sievietes tiktu no manis turētas pa gabalu un draudzības apliecinājumi tiktu izpausti pusnakts sms čatā vai piektdienas randiņos pie alus kausiem divvientulībā.. grūti būtu akceptēt :D
Arī mani čomi ir komuminējuši ar 2. pusīti. Man pat šķiet, ka viņiem savstarpēji ir interesantāk nekā ar mani :D :D

Vīram ir viena sieviete draudzene. Pats mūs iepazīstināja, viņa ir ļoti jauks cilvēks, esam sadraudzējušās. Ja vīrietis netur šādas draudzības noslēpumā no savas sievietes, par tām nevajadzētu uztraukties.

jā, pašai ir daži draugi vīrieši un netraucē, ka draugam ir draudzenes.

Manam ir draudzene no studiju laikiem. Esmu satikusies ar viņu un viņas puisi, četratā apmeklējam pasākumus. Nebija pat ienācis prātā domāt, vai tur ir kas vairāk.
Arī viņa ex mums ir kopīgi pazīstama un neceļu pretenzijas, ja ar to ik pa laikam aiziet kaut kur papusdienot/pavakariņot, superīgs cilvēks, gribētu ar viņu tuvāku kontaktu pati :D
Ja no sava vīrieša puses nejustu, ka esmu viņam vienīgā un tuvākā un nevienu citu viņam nevajag, varbūt sāktu uztraukties, bet pilnībā uzticos un zinu, ka mana uzticība netiks pievilkta.
Es gan arī iepazīstoties uzreiz jutu, ka nav no tiem, ka apkārt skraida.

Iepriekšējam bija labākā draudzene.. Neteiktu, ka biju sajūsmā, bet nu pieņēmu kā faktu un nejaucos. Viņi draudzējās jau ilgi pirms manis...tad ar kādām tiesībām varēju viņus kā ierobežot. Bet nu patikt, nepatika.
Vīram pretējā dzimuma draugu nav, tikai vīrieši. Priecājos, ka mums šajā ziņā domas un vajadzības sakrīt.
Citi lai dara, kā tīk.

Man svarīgi, lai vīrs ir mans labākais draugs, mīļākais un vīrs (tā teikt 3 in 1). Man ir paveicies, ka mums ar vīru uzskati sakrīt pat ļoti šajā ziņā. Mums ir daudz kopīgi draugi, gan vīrieši, gan sievietes, bet nav tā, ka es ietu piektdienu vakaros viena ar kādu vīrieškārtas draugu divatā uz bāru, savukārt vīrs to pašu ar sievieškārtas draugu. Neesam arī no tiem pāriem, kas pasākumos salipuši kopā - tusējamies ar visie un labi pavadām laiku.
Mums arīvar vīru ir dabiski izveidojusies noruna, ka par savām attiecībām ar citiem nerunājam, arī draugiem nē. Runājam par visu citu, bet attiecību lietas paliek tikai un vienīgi starp mums - citiem nesūdzamies un padomus neprasām.

Manuprāt, vissvarīgākais, lai vīrietim un sievietei sakrīt uzskati par to, cik tuviem jābūt vai nav jābūt ar citiem pretējā dzimuma draugiem. Ja nesakrīt, tad kādam vienmēr sāpēs un būs ļoti grūti.

Man pašai tuvi draugi ir vīrieši, tāpēc neceļu paniku par dažām viņa sievieškārtas draudzenēm. Tas tika izrunāts jau attiecību sākumā. Man vienmēr ir bijis ļoti svarīgi, lai saprot un respektē manu draudzību ar manu labāko draugu, kas man ir jau daudzus gadus, tāpēc būtu muļķīgi neatbildēt ar to pašu.

Man nebūtu iebildumu, ja otrai pusītei būtu draudzenes. Ja būtu izteikti redzams, ka viņš ar viņām kontaktējas kādā īpašākā veidā kā parasti draugi, tad jau būtu jāsāk domāt. Man arī vairāki vīriešu kārtas draugi, jau no bērnības, taču bērnības draugi ir mūža draugi, tā kā tas ir pilnīgi normāli.

Pilnīgi tāpat kā freyai. :-)

Mani divi labākie draugi ir vīrieši, esam pazīstami no ļoti agras bērnības. Mēs trīs vienmēr esam bijuši tāds nesaraujamais, slēgtais loks, kurā nevienu arī īpaši neuzņemam, viņi abi man ir kā brāļi. Manam vīram no sākuma šīs attiecības radīja diskomfortu, bet es uzreiz pateicu, ka tad, ja viņš mēģinās kaut ko regulēt attiecībā uz viņiem, tad mēs abi izšķirsimies, jo viņi manā dzīvē ir bijuši stipri ilgi pirms viņa un, ja nu kaut kas, būs arī ilgi pēc viņa, tāpēc neviena vīrieša dēļ neatteikšos ne no draugiem, ne no ģimenes, kas būtībā ir viens un tas pats.
Tagad viņš to ir pieņēmis, saprot, ka tāādu draudu tur nav un nebūs, viņam pašam ar viņiem ir labas attiecības. Abu savu draugu sievietēm pārsvarā nepatīku, iespējams saredz manī kaut kādus draudus, nezinu, pat īsti neinteresē.
Spētu pieņemt, ja arī vīram būtu tādas tuvas draudzenes. Manuprāt, pēdējais, ko vajadzētu darīt, ir mēģināt tur jaukties.

Spēju pieņemt. Neuzskatu, ka vīrietim nedrīkst būt pretējā dzimuma draugi tikai tāpēc, ka viņa dzīvē esmu es. Man ar uztveri viss kārtībā, nerādās visur iespējamas krāpšanas un nešķiet, ka visas pasaules sievietes grib tieši manu vīrieti. :-D

Spēju pieņemt un otrā puse pieņem manus draugus. Viss līdzsvarā un uzticībā.
Un piekrītu šim:

Ja šīs sievietes tiktu no manis turētas pa gabalu un draudzības apliecinājumi tiktu izpausti pusnakts sms čatā vai piektdienas randiņos pie alus kausiem divvientulībā.. grūti būtu akceptēt

Man nepatiktu.

Man liela dala labakie draugi ir viriesi,lai gan diezko vairs nekomunicejam. Lielaka dala kaa jau lv katrs savaa vietaa nesanak isti komunicet.