Sveikas meitenes! :)
Nesen aizdomājos par tādu tēmu kā -emocionāla atkarība no cilvēka(jūsu otrās pusītes).
Šoreiz nav runa par fizisku vai finansiālu atkarību. Situācija nav arī tāda, kad otrā pusīte nepieciešama 24/7 blakus.
Vienkārši aizdomājos par to, kad esmu attiecībās pilnībā visa emocionāli atdodos otram un to pašu gaidu arī pretī. Esmu emociju cilvēks- kad esam kopā visu laiku nepieciešams just,redzēt, dzirdēt, ka otram esmu vajadzīga, ja to nejūtu uzreiz liekas, ka kaut kas nav kārtībā.
Uzreiz pieminēšu to, ka nedzīvojam kopā, līdz ar to tikšanās reizes ir samērā retas, jo esam no dažādām pilsētām.
Tātad jautājums - vai ar to maz var cīnīties un kā ir ar jums? Dažreiz pašu biedē tas, ka bez otra jūtos sadrūmusi, nepiepildīta u.t.t
792
