Sveikas!
Ar vīrieti esam kopā aptuveni 5 gadus, dzīvojam kopā, un mūsu attiecības būtu lieliskas, ja vien nebūtu viena sīkuma (?). Īsumā: ikdienā biežāk gatavoju es, un arī tas ir ok. Taču nereti nākas dzirdēt komentārus par to, ka viņa mamma šo ēdienu gatavo tā, vai, ka nevajag kaut ko pievienot ēdienam, jo viņa mamma tā dara utml. Respektīvi, diezgan bieži nākas dzirdēt komentārus par manis gatavoto ēdienu. Tie nav ar negatīvu noskaņu, bet jau piecus gadus klausos par to, ka viņa mamma gatavo tā vai šitā, un man tas, maigi izsakoties, besī ārā.
Attiecību sākumā tas neradīja īsti nekādas emocijas, bija interesanti izzināt ne tikai viņu pašu, bet arī viņa ģimenes tradīcijas, piemēram, ēdiena gatavošanā, taču pēc pieciem gadiem šādi komentāri liekas pilnīgi nevietā. Piebildīšu, ka neesmu slikts pavārs, un, ja jāsalīdzina, ar viņa mammu atrodamies aptuveni vienā līmenī, ja tā var izteikties. Abas gatavojam garšīgi un labi, tikai atšķirīgi. Arī vīrietis ir atzinis manis gatavoto par garšīgu esam, tāpat kā citi, kam esmu gatavojusi. Bet kāpēc tās frāzes? Par šo tēmu esam runājuši, viņš to neuzskata par neko īpašu, par manām sajūtām arī ir informēts.
Gribēju padiskutēt, kā Jūs rīkotos manā vietā, ko domātu? Un kas, Jūsuprāt, ir pie vainas šādiem jautājumiem?