Mans nu jau vīrs nemācēja noslēpt savus nodomus-2015.gada vasarā, vairākus mēnešus pirms bildinājuma, kad mainīju pasi un nedaudz pačīkstēju, ka tai bilde nav tik ļoti izdevusies kā iepriekšējai, viņš teica: "nekas, pēc gada Tev tāpat būs jāmaina pase", kas jau bija domāts kā ļoti konkrēts mājiens. Pēc tam ik pa laikam jautājumi, kāds tad man īsti ir gredzenu izmērs un kādi gredzeni man kopumā labāk patīk (materiāla un vismaz aptuvena dizaina ziņā), kā arī vienā reizē ieminējās, ka drīzumā gaidāmie Ziemassvētki būšot ļoti īpaši. Tā arī notika, jo Ziemassvētku vakarā tiku pie saderināšanās gredzena visklasiskākajā veidā- uz viena ceļa, ar sarkanu kastīti rokās. No manas puses nebija konkrētas atbildes jā/nē-pateicu kaut kā nesakarīgi, ka man vispirms esot kafija jāpadzer, pirms atbildu :D (tobrīd rokās turēju kafijas krūzi) Kaut arī pārsteigta nebiju, jo jau sen sapratu, ka tas tiek rūpīgi plānots, loģiskāku atbildi tomēr nevarēju sniegt, bet, protams, jau tajā pašā vakarā tika nolemts, ka apprecēsimies pēc 8 mēnešiem.