Ko darīt pēc darba?

3 draudzenes, 60 eiro/mēnesī, kopā =180 eiro. Vienas svešvalodas privātstundas cena vidēji 10-15 eiro. Atrodiet pasniedzēju, un mācieties trijatā!

...bet par problēmu kā tādu, es tevi baigi saprotu - man arī nav hobija (un nekad arī nav bijis). Lasīt grāmatas neskaitās - man piemīt absolūta nespēja apspriest grāmatas ar lielumlielo vairumu cilvēku, kurus pazīstu. Vēl man ir sādas tādas sviestainas intereses, kurām pievēršos lepnā vientulībā, bet arī - tas nav nekas tāds, par ko pastāstīt cilvēkiem.

Man arī nav īsti hobiju, bet es visbiežāk pēc darba esmu aizņemta. Parasti daru kaut ko ar draugu, ir daudz lietas, ko viņš nezina un nav redzējis par Rīgu (un Latviju), tad nu vienmēr atrodas kaut kas jauns, ko darīt. Dažreiz satiekos ar draudzeni, dažreiz pasportoju, dažreiz izmēģinu kādu jaunu recepti, dažreiz izglītojos, dažreiz attīstu savas valodu zināšanas (apgūstu itāļu valodu), dažreiz eju shoppingā, dažreiz uz eju uz teātri, restorānu, izstādi, muzeju.. tie varbūt nav visefektīvākie laika pavadīšanas veidi, bet man nav īsti tāda sajūta, ka dzīvoju garlaicīgi. Ja ieslēdzas kaut kāda rutīna, tad braucu ceļojuma (arī tad, ja nav rutīna, braucu :D).
Ar hobijiem ir tā, ka ar varu neko nesāksi. Manuprāt, tas parasti nāk dabiski. Un lai arī man patīk gan mācīties, gan trenēties svešvalodā, gan sportot, es to nesauktu par savu hobiju, jo katru dienu to nevarētu darīt, man patīk dažādība.

sporta zāle un tikšanās uz tēju ar kādu paziņu pa lielam ir vienīgais, ko daru darba dienās papildus darbam

Var pieteikties tautas dejās vai kādos citos deju kursos, piemēram, pole dance. Pati labprāt uz tiem ietu,šķiet,ka uztrenē gan ķermeni,gan var topošajam vīram padejot kādreiz. :-D

neprecētas, bez bērniem

Ja tas nozīmē arī brīvas, tad es noteikti skraidītu pa randiņiem, pat, ja nevēlētos neko nopietnu, kādreiz satikos ar kādu gandrīz katru dienu. :D

Man arī vienmēr, kad pajautā jautājumu par hobijiem, nav ko atbildēt, jo tādu hobiju man nav un nekad īsti laikam nav arī bijuši.
Man ir līdzīgi kā Fiore, ka kaut kā atrodas lietas, ko darīt darba dienu vakaros. Tad, kad vēl biju attiecībās, tad vispār ar to nebija problēmu, jo daudz ko darījām kopā.

Beidzot ir atsākusies kora sezona, tad tagad 2 reizes nedēļā eju uz mēģinājumiem. Ja ir iedvesma, tad kaut ko parasti ķimerējos - rokdarbi, tā teikt. Nekas interesants. Bet, pēc garās darba dienas ar cilvēkiem, gribas vienkārši veltīt laiku tikai sev un attīrīt kā prātu, tā dvēseli. :-)

Man nav nekādu īstu hobiju. Pēc darba, t.i., vakaros, pat nespēju iedomāties atrast spēku vēl kaut ko darīt. Varu atļauties tikai ko tādu, ko var darīt neregulāri, piem., lasīt, bet ne kori vai dejošanu, kur jābūt konkrētos laikos.
Vispār jau hobijs atnāk pats, ja ir interese par konkrētu lietu.

Divus darbdienas vakarus eju dejot zumbu, tā kā man patīk radīt un šūt kleitas, tad daudzi vakari paiet darot to, vēl patīk gleznot un lasīt, citreiz izcept kaut ko garšīgu, braukt ar velo vai vienkārši pamācīties franču valodu. Ehh, vispār gribas vairāk brīvai laika:-P

Man arī vienmēr, kad pajautā jautājumu par hobijiem, nav ko atbildēt, jo tādu hobiju man nav un nekad īsti laikam nav arī bijuši.

++ Mhm, ar mani tas pats.

57days, nepareizās grāmatas izvēlies. :D nav jau jāapspriež pašu grāmatu kā tādu, bet izvelkot informācijas fragmentu no grāmatas var norunāt visu vakaru ar cilveku vai kompāniju. Cilvēkam kam ir galva uz pleciem, pat pec visštruntīgākās grāmatas izlasīšanas bus kaut kādi secinājumi. Man ir sanākušas tik absurdas situācijas ka pašiem britiem varu pastāstīt par viņu kultūru jaunas lietas tāpēc ka esmu šo to lasījusi no britu klasikas.

rakstu, mācos valodas un gatavoju ēst :)

es jau tik ļoti gribu iet tautiskajās dejas!

bet nu laikam uzņemsanas jau sakušās.
kas vispar tajas uznemsanas notiek? jadejo vienai pasai? (s)

Man arī tāds pats jautājums - ko darīt pēc darba, bet tikai kaut ko tādu, ko var darīt kopā ar 2gadnieku :-D

truedeee, es arī šonedēļ sākšu iet tautiskajā dejās. Cik es zinu, jādejo nekas nav, ja vien tas nav kaut kāds augstās klases A grupas kolektīvs. Esmu ļoti satraukusies par to kā, nu, būs, bet ceru uz to labāko :-)

Goody, pēc tam lūdzu pastāstîsi kā gāja?

Man tieši pretēji, ir tik daudz ko velos darīt, ka nezinu, kur likties.
Ēdiena gatavošana, līdz šim, esmu izmēģinājusi simtiem recepšu mājās, bet nolēmusi, ka vēlos doties uz kultinārijas kursiem- šivas centrā.
Skriešana- katru otro vakaru skrienu pēc darba. Protams, tas nav īsti "hobijs" draudzeņu bariņam, bet tomēr....
Gleznošana. Nu jau trešo gadu eju uz gleznošanas nodarbībām, tā smeļoties sev iedvesmu un prieku.
Tāpat, aktīvi pievēršos meditācijai, kas man parasti norisinās brivdienās, katru brīvdienu rītu, 3-4h garumā.
Vēl, es ļoti velētos dizaina kursus iziet, tieši uz dārza dizainu un iekārtošanu, kā ari vēlētos sporta dejas atsākt dejot, bet diemžel, tās izmaksā un tam jāpievēršas nopietni, bet pašlaik, es saprotu un apzinos, ka man nebūs fiziski tik daudz spēka, ko tadu realizēt.
Par divgadnieku-nevaru pateikt 100%, bet noteikti ir kaut kāda bērnu yoga, var ņemt līdzi uz zimēšanām un mākslas studijām mazuļus (tur tik tiešām pa galvu neviens nesit, ja mazais ir līdzi), var algot privātskolotaju, kura nāk uz mājām un māca valodu, kamēr sīkais blakus spēlējas), var veidot herbārijus -kopā iet mežā lasīt augus, un kaltēt, tad veidot gleznas, var ikabanas veidot, vai ar floristiku nodarboties, kamēr mazais puķītes lasa un skatās, tu mācies. Man liekas, ka ar bērnu ir tikpat daudz iespēju, kā bez.

Arī man pēc darba nav problēma, ko darīt - man ir tas pats darbs. Kur rezultāts ir tiešā veidā saistīts ar to, cik ieguldīts. Darbs ir mans hobijs, un tur stundas neskaitu. Protams, varetu vairāk par to darbūt- tamdēļ mēs ar producentu gatavojamies uzņēmējdarbībai.