Es nebrūku virsū, bet sākšu ar to, ka pirmais arguments bija - neko nesaprotu, tikai tad nāca par klasesbiedriem. Un cik dīvaini, ka visi tie iestājušies tajā pašā augstskolā. Tā nešķiet? Man gan šķiet.
Un zini, es nezinu, kādās vidusskolās vai ar kādiem cilvēkiem kopā esat mācījušās, bet man nav saprotams, kā 6 gadus par cilvēku vienkārši ņirgājas. Es to neesmu darījusi, un arī manā skolā tas nav noticis. Jā, protams, kādreiz pasmejamies par sevi, par citiem, bet tā, ka tagad kāds justos atstumts, negribētu nākt uz skolu, man jau likās, ka sen tie laiki ir pagājuši, kad tas notika.
Un es jau pirmajā komentārā teicu - var pāriet, ir tikai jāiet un jārunā. ;)