Es pilnībā nepiekrītu v35 viedoklim. Šobrīd man ir 22, manam vīram arī. Jā, esmu precējusies tik "agrā" vecumā. Visu to, kas man ir, es sasniedzu šo gadu laikā, ko mēs esam kopā ar vīru. Viņš arī. Viņam ir augstākā izglītība un labi atalgots darbs. Pietiek laika visam, tai skaitā arī ģimenei. Man nav ne jausmas, kur es tagad būtu bez viņa atbalsta. Kad pirmajā kursā nācu mājās ar asarām acīs, ka nespēšu pavilkt medicīnas studijas, viņš bija tas cilvēks, kurš mani motivēja turpināt. Stabilitāte mums bija vienmēr, tāpēc neredzu jēgu gaidīt līdz 30, lai veidotu attiecības.