Cik interesanti palasiit !Es nekad neesmu maacijusies gleznosanu nopietni,gleznoju jau vairaak kaa 10 gadus un nekad neko nespeeju uzgleznot uz pasuutijumu.Gleznoju tikai sev,ja kaadam patiik kaads darbs,paardodu,bet loti reti.Nupat uzgleznoju darbu ,kuru momenta gribeeja nopirkt viena sieviete ,un es mieriigi teicu-nepaardodaas!
Laikam mana draudzene maaksliniece saka pareizi,ja cilveekam ir ieksaa,tad naak aaraa.Var beigt smalkas skolas,bet ja ieksaa nav,tad nav-aaraa nenaak nekas.
Es nekad neko nekritizeeju ar vaardiem -profesionaali,neprofesionaali,jo cilveeki atklaaj arii jaunas tehnikas,metodes,kaa savus darbus veidot.Gleznosana ,man liekaas ,tiesaam ir veids,kur var nemties liidz giibsanai...Gaumes ir loti dazaadas-vienam patiks paaris vilcieni uz audekla un saskatiis tur kaut ko savu,citam speeciigi nostraadaats darbs-detalaas.
Ja mani nesaista darbi,es nepirktu ne par naudu,ne nemtu par briivu!Ja nav manaa energijaa,tad nav.Sie darbi nav manaa energijaa!