Man ir ļoti līdzīgi. Respektīvi, cilvēkam ļoti mainās garastāvoklis un brīžiem pat neatbild uz maniem jautājumiem, tikai velta kādu skatienu uz manu pusi. Sākotnēji domāju, ka tas ir attiecību sākumā, kad vēl nav pierasts pie otra un nevēlās atklāties, bet nu jau vairāk kā trīs mēnešus tiekamies un ik pa laikam tas atkārtojas, pat neskatoties uz to, ka uzsākām kopdzīvi. Ja godīgi, esmu sapratusi, ka nevajag no otra neko sagaidīt, vajag dzīvot tam konkrētajam mirklim, taču tas ir grūti, brīžiem pat sāpīgi... Kā piemēram, šobrīd katrs sēžam pie sava datora un nesarunājamies un šādas situācijas ir daudz/dažādas, bet ar vienu un to pašu sajūtu, ka neinteresēju viņu. Protams, viss nav tik bēdīgi kā es te stāstu, taču attiecīgās sajūtas un emocijas izraisa šie attālināšanās brīži, kuras nav pozitīvas.
Īsti neko ieteikt nevaru, jo katras attiecības ir citādākas, tikai zinu, ka nevajag pieķerties pārāk cieši otram, ja ir šāda veida problēmas, jo tad pašai būs jācieš un jāpārdzīvo. Jāmēģina dzīvot sev ja otrs nevēlās izrunāt esošās problēmas, tad labāk jāpadomā vai tas ir īstais cilvēks, ko vēlies redzēt sev blakus.
24
