Dzivoju pie vecākiem 26 gadi

Ja tas netraucē taviem vecākiem, tad neredzu tajā neko sliktu.
Es arī ļoti mīlu savu ģimeni, taču man sirdsapziņa neļauj vairs dzīvot pie viņiem, kā arī apstākļi. Pieļauju domu, ka arī viņi beidzot var atpūsties kā pašiem tīk :)
Tas jau atkarīgs katram no savas situācijas.

Esmu dzirdējusi, ka Latvijā uz meitenēm skatās uz leju, ja dažādu iemeslu dēļ tu šādā vecumā dzīvo pie vecākiem.

Taisnība. Vienīgais mierinājums - puisim šāda situācija vispār ir sociālā pašnāvība.
Par kuriem konkrēti apkārtējiem tu uztraucies?

Vai autorei ir pienākums kādam atskaitīties par savu privāto dzīvi? Ja cilvēks vēlas un vecāki neiebilst, tad pie vecākiem var mitināties arī līdz 40 gadu vecumam - katra paša izvēle.

Ja pašai tā ir ērti un labi, kāda starpība, kā citi uz to reaģē?
Vienīgi ar privāto dzīvi būs kā būs..

Lai gan pašai pieredzes nav, jo jau no 17 gadiem nedzīvoju ar vecākiem, tomēr uzskatu, ka tas nav nekas nosodāms 26 gados dzīvot ar vecākiem. Ja attiecības labas, var forši sadzīvot, nav savas otrās pusītes, kāpēc gan ne? Ja vēl meitene mācās, tad vispār pat pašsaprotami un atbalstāmi.

Man gan ir sava pieredze. Jā, es arī uzskatu, ka tā nav neviena cita darīšana, BET ja runājam par mēģinājumiem veidot attiecības, tad tas ir pamatīgs mīnuss potenciālo kandidātu acīs. Ja vēl kādam nav paveicies ar radiem ("redzi, māsīca Ieviņa jau sen pati uz kredīta dzīvokli paņēmusi, bet tu...."), nu tad vispār var iedzīvoties kompleksos.

Vienīgais mierinājums - puisim šāda situācija vispār ir sociālā pašnāvība.

Pazīstu vīrieti, kuram pieder divi dzīvokļi, bet viņš jau gadiem mitinās pie saviem vecākiem, dzīvokļus ir izīrējis. Neteiktu, ka viņš man asociējas ar sociālo pašnāvnieku. :-)

Es 24 gados pabeidzu studijas un arī dzīvoju vēl ar vecākiem, absolūti nekādu diskomfortu neizjutu, toreiz krāju savam dzīvoklim ar pus slodzes darbu un man pat patika, ka, atnākot mājās, bija kāds, ar ko parunāt.

Es 24 gados pabeidzu studijas un arī dzīvoju vēl ar vecākiem

Tas bija domāts, ka izvācos tikai tad, kad pabeidzu studijas.

Atkarīgs jau cik pie vecākiem ir tā vieta dzīvošanai, privātums un tādas lietas. Bet ja tev tā gribas un jums tā ir ērti, tad nesāc meklēt kaut ko, kas vairāk ir citu problēmas, ne tavas.

Nekāda vaina, ja vien platība atļauj.

Ja vien visiem pietiek vietas, ir normālas attiecības, kā arī cilvēks nesēž bezdarbībā, strādā/studē, problēmas nav. Es izvācos, kad man bija 23, viss bija kārtībā, bet laikam ejot, vienkārši vēlējos pati savu dzīvesvietu.

Nekādas vainas! Es arī periodiski padzīvojos pie senčiem šad un tad, bet te ir privātmāja paliela, un pa lielam sanāk tas pats, kas dzīvoklī atsevišķi dzīvot. Savu dzīvokli nesen kā izīrēju, jo izsķīros ar draugu un man vienai pašai 3 istabnieks bija par šerpu + naudas ziņā galīgi neizdevīgi, nu un arī lokācijas vieta man galīgi negāja pie sirds, jo īpaši vienai tur dzīvojot. Bet pie senčiem arī nav slikti - dārzs ir, suņus tik izmetu ārā no rīta un lai nēsājas apkārt. Sava telpa man ir liela un neviens man te netraucē, izmaksas minimālas, un atrodos arī rokas stiepiena attālumā no centra. Tagad gan ar jauno draugu vāksimies kopā iekšā pēc pusotras nedēļas, jo vienītī te dzīvot ir viens, bet divatā galīgi ne, ne.
Nez, man tas neliekas nekas tāds... neaizmirsti, ka lielākā daļa meiteņu, kuras nedzīvo vairs ar senčiem, nejau vienas dzīvo. Un ja arī dzīvo, tad parasti vai nu istabas īrē vai dala dzīvokļus ar draugiem utt., bet tomēr visbiežāk, izvācas, jo sāk dzīvot ar puisi. Tādēļ nav ko bēdāt!

Kā viens Itālis brīnījās: "Tu pameti ģimeni, lai dzīvotu Rīga, netīrā hostelī?". Čalim reāli uzsprāga apziņa. Un, jā, Latvijā jaunieši savu seņču mājas nomaina pret dzīvi kojās, hosteļos vai īrē ubadzīgus dzīvoklīšus. Es reāli nesaprotu kāpēc Kitty_Cat nedīvojas irētā pritonā.

es dzīvoju ar mammu, gribas jau dažreiz nošauties, bet nu atrast normālu dzīvokli Rīgā par saprātīgu cenu, un īrēt to vienai ir diezgan pagrūti..
gan jau ar laiku.. :)

Ja platība un attiecības atļauj - es neredzu to lielo nepieciešamību rauties uz kādu īrētu kaktu, lai tik būtu prom no vecākiem .. ja iespējas atļauj pirkt, nevis īrēt - tad gan atbalstu :)

57days
Jā, un māsīca Ieviņa veiksmīgi strādā UK un pelna ļoti lielu algu.
:'-(:'-(:'-(

Es zinu kur ir izvākušies no privātmājām, kur ir arī viesu nama pirts. Māja palikusi trijos stāvos, lai neteiktu, ka ir vēl istaba ponijam pieejama.:-D:-D:-D

Es arī dzīvoju vēljoprojām ar vecākiem, jo tā dzīve iegrozījās, ka dabūju nākt atpakaļ. Viena pati uzturēt sevi/dzīvokli un puiku es pagaidām vnk nevaru. Ok, varbūt, ka varētu kkādu vienistabas mazu būdu kkā pavilkt, bet kam tas ir vajadzīgs? Lai vnk ievilktu ķeksīti, ka es nedzīvoju ar vecākiem?
Es labāk izvēlos, ka tagad varu nopirkt sev un bērnam visu, kas vajadzīgs un nestresot un bonusā ir vienmēr pieejamas aukles :D Protams, kādreiz gribas pašai savu vietu utt, bet tas noteikti būs tad, kad finansiālā situācija to atļaus pilnībā izdarīt, nevis knapi kaut kā velkot galus.

Bet, ja nopietni ss.lv ir tādas dzīvokļu cenas.
Es saprotu, ka nav mana daļa un man nav ko tur bāzt degunu svešu makos, bet par ko vispār Rīgā var atļauties īrēt dzīvokli. Un vēl pie tam centrā???
Cenas ir nenormālas!!!